Sestdienas pēcpusdienā vairākās Latvijas vietās reģistrēta neierasti augsta gaisa temperatūra, kas pārsniegusi iepriekšējos šī datuma rekordus. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati rāda, ka līdz pulksten trim pēcpusdienā maksimālās temperatūras atzīmes labotas Madonā, Priekuļos un Zosēnos.
Lai gan kopumā pavasara iestāšanās šogad ir pakāpeniska, atsevišķos reģionos termometra stabiņš pakāpās negaidīti augstu. Šīs izmaiņas iezīmē stabilu tendenci, kurā pēdējo gadu laikā siltuma rekordi tiek fiksēti ievērojami biežāk nekā aukstuma rekordi.
Aktuālie temperatūras mērījumi reģionos
Madonā fiksētais siltums sasniedza +9,9 grādus, kas kļuva par jaunu vietējo rekordu šai dienai. Priekuļu novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +9,1 grādam, savukārt Zosēnos temperatūra pakāpās līdz +8,4 grādiem. Šie rādītāji apliecina, ka siltās gaisa masas visvairāk skārušas tieši Vidzemes un centrālos reģionus, kur parasti pavasaris atnāk nedaudz vēlāk nekā piekrastē.
Interesanti, ka temperatūras sadalījums pa visu valsti šajā pēcpusdienā bija ļoti nevienmērīgs. Kamēr Pāvilostā gaiss sasniedza apaļus +10,0 grādus un Stendē termometra stabiņš rādīja +9,9 grādus, citviet Latvijā bija krietni vēsāks.
Daugavgrīvā un Zvejniekciemā pēcpusdienas vidū tika fiksēti vien +1,8 grādi. Šādas krasas atšķirības starp piekrasti un iekšzemi ir raksturīgas agram pavasarim, kad ūdens tuvums un vēja virziens būtiski ietekmē vietējo mikroklimatu.
Salīdzinājums ar iepriekšējo gadu un nacionālo rekordu
Lai gan šī diena atsevišķās stacijās ir bijusi rekordmīlīga, Latvijas mērogā 7. marta nacionālais siltuma rekords palika neskarts. Tas pieder Dobelei un tika uzstādīts tieši pirms gada, kad gaiss iesila līdz pat +14,1 grādam. Salīdzinot šī gada datus ar pagājušo gadu, redzams, ka marta sākums mēdz būt ļoti atšķirīgs, tomēr siltums pamazām kļūst par ierastu parādību šajā kalendārajā laikā.
Pērnā gada statistika ir vēl uzskatāmāka – visa gada laikā Latvijā kopumā tika pārspēti tikai deviņi aukstuma rekordi, kamēr siltuma rekordi tika laboti 396 reizes. Šāda proporcija skaidri norāda uz to, ka ziemas mēneši kļūst īsāki un vidējā temperatūra pastāvīgi aug.
Februāris šogad sākās ar pretēju tendenci – mēneša sākumā un vidū tika fiksēti 19 aukstuma rekordi. Tomēr situācija strauji mainījās tieši februāra pēdējā dienā. Kopš tā brīža siltuma rekordi ir laboti jau 17 reizes, kas liecina par strauju gaisa masu maiņu virs Latvijas teritorijas. Šī diena tikai turpina iesākto sēriju, pamazām nostiprinot pavasara klātbūtni.
Laika apstākļu ietekme uz dabas norisēm
Šādas temperatūras svārstības, kad dienas laikā kļūst pietiekami silts, bet naktīs temperatūra joprojām nokrītas zem nulles, tieši ietekmē dabas atmošanos. Koku sulu cirkulācija un pirmie pavasara ziedi parādās tieši tad, kad tiek fiksēti šādi lokālie siltuma rekordi. Tāpēc Madonā un Priekuļos fiksētie rādītāji ir svarīgi ne tikai meteorologiem, bet arī dabas vērotājiem.
Plānojot ikdienas gaitas brīvā dabā, ir vērts ņemt vērā, ka šāds siltums parasti ir īslaicīgs un lokāls. Piekrastes iedzīvotājiem jārēķinās ar ievērojami vēsāku gaisu, jo jūra vēl nav paspējusi uzsilt un atdzesē gaisa plūsmu. Savukārt iekšzemes rajonos, kur fiksēti rekordi, saule spēj uzsildīt gaisu daudz efektīvāk, radot pavasarīgākas sajūtas.
Prognozes liecina, ka rekordu labošana martā vēl varētu turpināties, ja saglabāsies līdzšinējā gaisa masu kustība. Meteoroloģisko staciju tīkls visā valstī turpina darboties nepārtraukti, nodrošinot aktuālākos datus par katru izmaiņu temperatūras stabiņā. Sekojot šīm izmaiņām, var labāk sagatavoties sezonas maiņai un saprast dabas procesus sev apkārt.