ASV prezidents Donalds Tramps ir nācis klajā ar paziņojumu, ka pēc darbībām pret Irānu nākamā prioritāte viņa plānos ir Kuba.
Viņš prognozē, ka turienes komunistu režīms varētu krist pavisam tuvā nākotnē, jo valsts vadība esot izrādījusi vēlmi vienoties. Šie izteikumi izskanēja telefona intervijā raidsabiedrībai CNN, iezīmējot jaunu un asu pagriezienu ASV ārpolitikā.
Galvenais fokuss uz Kubas pārmaiņām
Tramps norādīja, ka pašlaik ASV administrācija pa īstam pievēršas situācijai Kubā. Viņa ieskatā valsts ir nobriedusi pārmaiņām pēc vairāk nekā piecdesmit gadus ilgušās pašreizējās kārtības. Par galveno atbildīgo šajā jautājumā prezidents plāno iecelt valsts sekretāru Marko Rubio. Rubio ir kubiešu imigrantu dēls, tāpēc viņa loma šajā projektā ir ne tikai politiska, bet arī simboliska.
Vēlme panākt režīma maiņu Kubā nav nekas jauns Trampa komandai, taču tā kļuvusi īpaši aktuāla pēc tam, kad janvāra sākumā tika sagūstīts Venecuēlas līderis Nikolass Maduro. Vašingtonā uzskata, ka panākumi vienā reģiona valstī var kalpot kā grūdiens pārmaiņām arī citviet. Rubio un Tramps neslēpj, ka viņu mērķis ir pilnīga politiskā kursa maiņa šajā salā.
Tikšanās ar baznīcas pārstāvjiem
Kamēr politiķi izsaka prognozes, diplomātiskajā līmenī jau notiek konkrētas kustības. ASV Valsts departamenta koordinators Robs Alisons nesen viesojās Havanā, kur tikās ar augstākajiem katoļu baznīcas pārstāvjiem. Tikšanās dalībnieku vidū bija kardināls Huans de la Karidada un Kubas katoļu bīskapu konferences vadītājs Arturo Gonsaless.
Šajās sarunās galvenā uzmanība tika pievērsta humānajai palīdzībai, ko sūta ASV. Tāpat tika apspriesta nepieciešamība pēc tūlītējām reformām, lai uzlabotu smago iedzīvotāju dzīves līmeni Kubā. Lai gan precīzs tikšanās laiks netika atklāts, publiskotās fotogrāfijas liecina par nopietnu dialogu starp ASV amatpersonām un vietējo garīdzniecību, kam Kubā ir liela ietekme.
Energoresursu blokāde kā spiediena mehānisms
Lai paātrinātu režīma sabrukumu, Donalds Tramps ir izvēlējies ekonomiskā spiediena taktiku. Pret salu ir noteikta stingra energoresursu blokāde. Kopš 9. janvāra Kuba nav saņēmusi nevienu naftas piegādi, kas ir radījis nopietnas problēmas valsts saimniecībai un energoapgādei.
ASV prezidents ir pārliecināts, ka šāda rīcība piespiedīs Kubas vadību rīkoties ātrāk. Blokāde kopā ar iekšējo neapmierinātību un ārējo diplomātisko spiedienu veido kompleksu pieeju, ar kuru Baltā nama administrācija cer panākt savu mērķi. Pašlaik visa pasaule vēro, kā šie soļi ietekmēs situāciju reģionā un vai Trampa prognozes par "ātru režīma kritienu" tiešām piepildīsies.