Lai gan pērn ir izdevies pieņemt vairākus svarīgus lēmumus par atbalstu ģimenēm, ar to vien nepietiek. Prezidents brīdina, ka bez apņēmīgas rīcības iedzīvotāju skaits Latvijā turpinās samazināties vēl straujāk nekā līdz šim.
Dati par pagājušo gadu nav iepriecinoši, jo dzimstība Latvijā sasniegusi zemāko punktu pēdējo gadu laikā. Pērn piedzima 11 637 bērni, kas ir par gandrīz tūkstoti mazāk nekā gadu iepriekš. Tikai dažos mēnešos jaundzimušo skaits pārsniedza tūkstoti, kamēr pārējā laikā šis rādītājs bija ievērojami zemāks. Šī tendence skaidri parāda, ka pašreizējie atbalsta pasākumi vēl nav spējuši apturēt lejupslīdi, un ģimenes jūtas nedrošas par nākotni.
Kopš šī gada sākuma ir stājušies spēkā vairāki finansiāli uzlabojumi, kas tieši skar jaunos vecākus. Bērna kopšanas pabalsts līdz pusotra gada vecumam ir palielināts no 171 eiro līdz 298 eiro mēnesī. Tāpat arī vienreizējais piedzimšanas pabalsts ir pieaudzis līdz 600 eiro. Izmaiņas skārušas arī tos vecākus, kuru bērni turpina mācības – pabalstu tagad var saņemt līdz pat 20 gadu vecumam, ja jaunietis studē augstskolā vai koledžā klātienē.
Ar esošo finansējumu nepietiek
Prezidents atzina, ka pērn izdevās panākt zināmu progresu, taču ne viss ritēja gludi. Ģimeņu atbalstam šogad budžetā atvēlēti 74 miljoni eiro, bet, pēc Rinkēviča domām, būtu bijis nepieciešams vismaz divreiz vairāk. Arī veselības aprūpes jomā mātes un bērna programmām finansējums ir pieaudzis, tomēr tas joprojām neatrisina visas samilzušās problēmas. Līdzīga situācija ir ar mājokļu pabalstiem – valsts palīdz, bet ne tādā apmērā, lai tas būtu jūtams atspaids katrai ģimenei, kurai tas nepieciešams.
Rinkēvičs uzskata, ka demogrāfiju nevar skatīt atrauti no drošības un valsts ekonomikas. Ja cilvēki nejutīsies droši par savu valsti un bērnu rītdienu, viņi izvēlēsies tos nelaist pasaulē. Drošība ir pamats, lai šeit ienāktu investīcijas un attīstītos uzņēmējdarbība, kas savukārt dod līdzekļus ģimeņu atbalstam. Šīs trīs jomas – drošība, cilvēki un spēcīga ekonomika – ir cieši saistītas, un viena bez otras nespēj pastāvēt.
Skatiens nākotnē un 2040. gada prognozes
Ja nekas nemainīsies un dzimstības līmenis paliks tikpat zems, Latviju gaida krasa iedzīvotāju skaita samazināšanās. Prezidents prognozē, ka ap 2040. gadu mēs varētu zaudēt vēl aptuveni 15 % iedzīvotāju jeb 270 000 cilvēku. Tas nozīmē, ka valstī vairs dzīvos tikai ap pusotru miljonu cilvēku. Lai no tā izvairītos, atbalsta politika ir jāturpina konsekventi vairāku gadu garumā.
Tādas "brīnumnūjiņas", kas situāciju vērstu par labu vienā naktī, nav. Tikai tad, ja valsts nepārtraukti investēs ģimenēs, veselības aprūpē un mājokļu pieejamībā, pirmos rezultātus varēsim sajust pēc trīs līdz pieciem gadiem. Galvenais ir neapstāties pie sasniegtā un regulāri pārskatīt pabalstu apmērus, lai tie atbilstu reālajai dzīves dārdzībai. Diskusijas Rīgas pilī liecina, ka politiskā griba beidzot ir parādījusies, taču darāmā joprojām ir ļoti daudz.