No 1. marta Latvijā iedzīvotāji atkal var iesniegt gada ienākumu deklarācijas.
Šis process daudziem ir kļuvis par ikgadēju tradīciju, cerot saņemt atpakaļ pārmaksātos nodokļus.
Tomēr šis gads nes līdzi būtiskas izmaiņas, kuru dēļ daļai cilvēku maciņos nekas papildus neieripos. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) speciālisti prognozē, ka šogad iesniegto deklarāciju skaits varētu sarukt, jo daudzos gadījumos tas vairs nav jādara obligāti un arī pārmaksas vairs neveidojas tik automātiski kā agrāk.
Kāpēc nodokļu pārmaksa šogad ir mazāka?
Galvenais iemesls, kāpēc daudzi šogad varētu neredzēt ierasto nodokļu atmaksu, ir izmaiņas neapliekamā minimuma aprēķināšanā. Pagājušajā gadā tika atcelts tā sauktais diferencētais neapliekamais minimums. Tā vietā tagad visiem strādājošajiem tiek piemērots fiksēts neapliekamais minimums — 510 eiro mēnesī.
Praksē tas nozīmē, ka darba devējs jau algas izmaksas brīdī piemēro precīzākus nodokļu aprēķinus. Agrāk sistēma bieži vien kļūdījās prognozēs, un gada beigās veidojās starpība, ko valsts vēlāk atmaksāja. Tagad šīs nobīdes ir kļuvušas minimālas. Ja cilvēkam nav bijuši nekādi papildu izdevumi, par kuriem pienākas atvieglojumi, tad deklarācijas iesniegšana pati par sevi naudas summu kontā nepalielinās.
Kad deklarācija joprojām ir vērtīga?
Lai gan automātiskā nodokļu pārmaksa sarūk, iespēja atgūt naudu par attaisnotajiem izdevumiem nekur nav pazudusi. Tas joprojām ir galvenais iemesls, kāpēc brīvprātīgi sniegt deklarāciju. Cilvēki var iesniegt čekus un kvītis par vairākām pozīcijām:
Veselības aprūpes pakalpojumi: vizītes pie ārstiem, operācijas, zobārstniecība un citi medicīnas pakalpojumi.
Izglītība: maksa par augstāko izglītību, interešu izglītības pulciņi bērniem vai kvalifikācijas paaugstināšanas kursi.
Ziedojumi: naudas summas, kas pārskaitītas labdarības organizācijām.
Iemaksas pensiju fondos: iemaksas privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu.
Ja gada laikā šādu tēriņu nav bijis un nekādas citas nodokļu atlaides nepienākas, tad deklarāciju sniegt nav nepieciešams. Sistēma vienkārši parādīs nulles rezultātu.
Kam deklarācija jāiesniedz obligāti?
Brīvprātīgā deklarācijas iesniegšana ir viena lieta, bet ir noteiktas grupas, kurām tas jādara obligāti neatkarīgi no tā, vai veidojas pārmaksa vai parāds. Tas jādara personām, kuras:
Veic saimniecisko darbību (piemēram, pašnodarbinātie vai individuālie komersanti).
Izīrē savu nekustamo īpašumu un gūst no tā ienākumus.
Ir saņēmušas neapliekamos ienākumus, kas kopā gadā pārsniedz 10 000 eiro.
Ir guvušas ienākumus ārvalstīs, kas nav darba alga kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Ja cilvēks strādā parastā algotā darbā citā ES valstī, Latvijā deklarācija nav jāsniedz. Tomēr, ja ārvalstīs gūti cita veida ienākumi, piemēram, no kapitāla pieauguma vai dividendēm, tad gan jāsakārto dokumenti arī Latvijas VID sistēmā. Mūsdienās peļņas veidi ir ļoti dažādi, tāpēc dažkārt saimnieciskā darbība nav jāreģistrē, bet nodoklis no gūtās peļņas tik un tā ir jāsamaksā caur gada deklarāciju.
Kā nepārslogot sistēmu ar liekiem čekiem?
Daudzi iedzīvotāji jau ir pieraduši visus čekus uzreiz fotografēt un sūtīt uz VID mobilo lietotni. Tas ir ērti, jo informācija uzkrājas dokumentu krātuvē un deklarācijas aizpildīšanas brīdī tie tur jau priekšā. Tomēr speciālisti aicina būt uzmanīgiem un nepievienot vienus un tos pašus čekus vairākas reizes.
Ar katru gadu pieaug to iestāžu skaits, kuras datus par klientu maksājumiem sūta VID automātiski. Tas visbiežāk notiek lielajās medicīnas iestādēs un augstskolās. Pirms pievienot čeku manuāli, ir vērts ielūkoties EDS sadaļā "Dokumentu krātuve" un pārbaudīt, vai pakalpojuma sniedzējs to jau nav izdarījis jūsu vietā. Ja šaubāties, vienmēr var pajautāt, piemēram, medicīnas centra reģistratūrā, vai viņi sūta datus uz VID. Tādā veidā var izvairīties no dubultas informācijas un lieka darba.