Sākot no 25. februāra uz Tallinas un Liepājas šosejām sāka darboties trīs jauni vidējā braukšanas ātruma kontroles posmi. VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) ziņo, ka šīs iekārtas uzstādītas bīstamākajos ceļu posmos, kur nepareizi vadītāju lēmumi un pārlieku liels ātrums visbiežāk noved pie traģiskām sadursmēm.
Šis ir sākums vērienīgam drošības projektam – kopumā šogad valsts ceļu tīklā parādīsies 17 jaunas kontroles vietas. Tas ir būtiski katram autovadītājam, jo sistēma ne tikai soda par ātruma pārsniegšanu, bet arī automātiski pārbauda OCTA apdrošināšanu, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.
Kur tieši jāsāk bremzēt?
No 25. februāra kontrole sākās šādos posmos:
Tallinas šoseja (A1): no Vitrupes līdz Svētciemam.
Liepājas šoseja (A9): divi posmi – no 10. kilometra līdz Kaģiem un no Blīdenes līdz Brocēniem.
Turpmākajos mēnešos (no marta līdz maijam) kontroli ieviesīs vēl 14 vietās visā Latvijā:
Vidzemes šoseja (A2): Ieriķi–Cēsu pagrieziens (P20) un Bērzkrogs–Smiltenes aplis.
Valmieras šoseja (A3): Stalbe–Rubene.
Daugavpils šoseja (A6): Dzelmes–Uplejas.
Liepājas šoseja (A9): Apšupe–Tiltiņi.
Ventspils šoseja (A10): starp Tukuma rotācijas apļiem.
Rīgas apvedceļš Baltezers–Saulkalne (A4): P4 krustojums–Mazās Juglas tilts un P5 krustojums–A6 pārvads.
Rīgas apvedceļš Salaspils–Babīte (A5): posms no Misas kanāla līdz DUS "Virši".
Šoseja Tīnūži–Koknese (P80): Tīnūži–Ziediņi un P32 krustojums–Kokneses aplis.
Šoseja Jēkabpils–Rēzekne–Ludza (A12): Varakļāni–Kristceļi un Greiškāni–108. kilometrs.
Ceļš Sloka–Talsi (P128): Ragaciems–Klapkalnciems.
Kā sistēma mūs "noķer"?
Vidējā ātruma kontrole darbojas pēc vienkāršas matemātikas. Iebraucot posmā, kamera fiksē transportlīdzekļa numuru un precīzu laiku. Izbraucot no tā, cita kamera izdara to pašu. Sistēma aprēķina laiku, ko auto pavadījis ceļā, un, ja vidējais ātrums ir lielāks par atļauto, pārkāpuma protokols tiek sagatavots automātiski.
LVC uzsver, ka galvenais mērķis nav sodīt, bet gan glābt dzīvības. Statistika rāda, ka tieši sadursmes ir biežākais smago avāriju veids Latvijā. Pārgalvīgi manevri un nepareizi lēmumi kombinācijā ar lielu ātrumu ir nāvējoši. Jau esošie 16 kontroles posmi pierādījuši savu efektivitāti – negadījumu skaits tajos ir ievērojami sarucis.
Kas par to maksā un kurš uzstāda?
Visu sistēmu par 1,99 miljoniem eiro uzstāda un piecus gadus uzturēs SIA "Reck". Šis uzņēmums pieder Jānim Kolam (40%), AS "A.C.B." (35%) un Viesturam Kaģim (25%). Pērn SIA "Reck" apgrozījums sasniedza gandrīz 29,7 miljonus eiro.
Interesanti, ka nauda šim projektam nenāk no nodokļu maksātāju tiešajām iemaksām, bet gan no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) līdzekļiem. To piešķīrusi Ceļa satiksmes drošības padome.
Der zināt: sistēma redz visu
Daudzi autovadītāji maldīgi uzskata, ka var "apmānīt" sistēmu, posma vidū veicot strauju apdzīšanu un pēc tam uz brīdi piebraucot ceļa malā. Lai gan vidējais ātrums varētu iekļauties normā, šāda rīcība uz ceļa ir bīstama. Svarīgi saprast, ka mūsdienu kameras spēj fiksēt pārkāpumus neatkarīgi no tā, kurā joslā transportlīdzeklis atrodas vai kādi ir laikapstākļi.
Tāpat jāņem vērā, ka sods par OCTA vai tehniskās apskates trūkumu tiks ģenerēts katru reizi, kad auto šķērsos kādu no kontroles posmiem. Tas nozīmē, ka, braucot cauri vairākiem radariem bez apdrošināšanas, dienas beigās var sakrāties iespaidīga soda nauda, kas ievērojami pārsniedz pašas polises cenu.
Vidējā ātruma radari Latvijā kļūst par ikdienu, un no 25. februāra "drošības grožus" savelk vēl ciešāk. Autovadītājiem tas nozīmē tikai vienu – ir pienācis laiks mainīt braukšanas paradumus. Sods par ātrumu ir mazākais bieds; galvenais ieguvums ir prognozējamāka un mierīgāka satiksme, kas pasargā no frontālām sadursmēm un nepārdomātiem manevriem. Brauciet prātīgi – ne tikai radaru zonā, bet visa ceļa garumā.