Eiropas valstu kopējais izglītības līmenis augu aizsardzībā ir zems, taču Latvijas priekšrocība ir plašās agronomu zināšanas, tādējādi lauksaimnieki augu aizsardzības līdzekļus patērē mērķtiecīgi un apdomīgi. Latvijā augu aizsardzības līdzekļu patēriņš ir trīs reizes mazāks nekā Eiropā vidēji. Līdztekus Eiropas likumdevēji joprojām meklē iespējas, kā efektivizēt augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijas procesu.
Pie šādiem secinājumiem eksperti nonāca kampaņas “Ejam dillēs!” ietvaros rīkotajā diskusijā “Augu aizsardzības līdzekļu lietošana un ietekme uz lauksaimniecību”, kurā tika diskutēts par to, kā sasniegt Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģijā nospraustos mērķus augu aizsardzības līdzekļu lietojumā. Ierakstu iespējams noskatīties https://fb.watch/pC8myPeXZD/.
“Pašreiz vērojam sabiedrības neapmierinātību par to, kāpēc lauksaimnieki nav gatavi izpildīt Kopējā lauksaimniecības politikā noteiktās prasības. Tomēr šī politika nav veidojusies pēdējā gada laikā, bet gan septiņos gados, kad Eiropa nosacīti dzīvoja tuvu pārlaimībai. Šajā laikā lauksaimnieki Eiropā bija tikai 5%, tāpēc nav pārsteigums, ka lielākā uzmanība veltīta tieši vides attīstīšanai, lauksaimniecības un ilgtspējas veicināšanai. Tas, protams, ir saprotams, tomēr lielāko neapmierinātību izsauc īsais politikas ieviešanas laika posms un pašreiz noteiktās augstās ambīcijas, kas ir nesamērīgas pret iepriekšējo politiku. Lauksaimnieki ir gatavi pielāgoties, tomēr tam ir nepieciešams zināms laiks un pētījumi, kuros balstīties,” skaidro biedrības “Zemnieku saeima” augkopības eksperte Iveta Grudovska.
Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka lauksaimnieki pašreiz uz Eiropas nospraustajām ambīcijām skatās piesardzīgi, jo nepieciešami pētījumi un padziļināta izpratne. Savukārt, lai palielinātu iedzīvotāju izpratni par Eiropas Savienības atbalsta nozīmi lauksaimniecībai un lauku attīstībai, ir svarīgi izglītoties, tādējādi arī izdarot secinājumus par to, kā regulējumu iespējams pilnveidot un ieviest dzīvē.
“Svarīgi, lai likumdošana būtu pārdomāta un datos balstīta,” saka Iveta Grudovska piebilstot, ka lauksaimnieki Latvijā ir ļoti izglītoti un zinoši, tāpēc nereti arī sagādā zināmas galvassāpes birokrātiskajai struktūrai, jo gluži vienkārši viņi zina, par ko ir stāsts.
“Jaunie lauksaimnieki ļoti strauji apgūst tādas zināšanas, kuras agrāk bez interneta un attālinātiem saziņās kanāliem nebija iespējams pilnveidot. Mēs strauji ceļam zināšanu līmeni, kā saražot vairāk, ar mazākiem resursiem un ieguldījumiem. Saprotams, ka visu noregulēt nav iespējams un pamatu pamats ir drošības ietvars, tomēr uzskatu, ka lauksaimniekiem jāļauj strādāt, jo tieši viņi savu zemes platību pārzina vislabāk,” komentē Valsts augu aizsardzības dienesta direktora vietnieks, Augu aizsardzības departamenta direktors Vents Ezers.
Eksperti uzskata, ka svarīgi, lai lauksaimniekam pašam ir iespēja pieņemt lēmumus tik tālu, cik tas neietekmē pārtikas drošību un vispārīgos principus. Tāpat eksperti iesaka lauksaimniekiem un lauku teritorijās dzīvojošajiem iepazīties un dibināt labas kaimiņattiecības, savstarpēji komunicēt un skaidrot dažādas praktiskas lietas arī tiem iedzīvotājiem, kas vēl tikai nolēmuši uzsākt dzīvi laukos.
“Augu aizsardzības līdzekļu klāsts Eiropā nenosedz visas vajadzības. Eiropa zaudē konkurētspēju ražošanas kvalitātē un efektivitātē salīdzinājumā pret pārējo pasauli. Pašlaik Eiropā trūkst ap 40 – 50% proteīnu eļļas un ražība būtiski kritās,” uzsver Latvijas Agronomu biedrības pārstāve Inga Gaile.
Kampaņas “Ejam Dillēs!” mērķis ir veicināt sabiedrības zināšanas un informētību par Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politiku, skaidrojot lauku reģionu attīstības nozīmi, lai iedzīvotājiem nodrošinātu veselīgu un ilgtspējīgu pārtiku.
Informatīvā kampaņa “Ejam Dillēs!” tiek realizēta ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu.
Līdzfinansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības uzskatus un viedokļus. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem nevar tikt sauktas pie atbildības.
Olsen+Partners
