Kāpēc tomāti reizēm neizaug un kā no tā izvairīties jau sēšanas laikā - knifi un triki

Galvenais noslēpums slēpjas pareizā laikā, kad sēkliņu ieliek zemē. Ja pasteigsieties par ātru, stādi izstīdzēs, bet, ja nokavēsiet, raža nepaspēs nogatavoties pirms rudens salnām.

 

Kad ir īstais brīdis sēšanai?

Daudzi dārzkopji pieļauj kļūdu, mēģinot sēt tomātus jau janvārī vai februāra sākumā. Ja vien jums nav apsildāma siltumnīca ar papildu apgaismojumu, tik agra sēja stādiem drīzāk kaitēs. Tie kļūs gari, vāji un bāli, jo dabiskās gaismas uz palodzes vēl ir par maz.

Optimālais laiks tomātu sēšanai parasti ir marta vidus vai pat marta beigas. Ja plānojat stādus vēlāk stādīt atklātā laukā vai vienkāršā plēves siltumnīcā, marta beigas ir pats piemērotākais brīdis. Šādi sēti stādi līdz maija vidum, kad beidzas nakts salnas, būs tieši tik lieli un spēcīgi, lai labi iejustos jaunajā vietā. Ja dzīvojat siltākā reģionā vai jums ir stiklota, silta siltumnīca, darbus var sākt nedaudz agrāk – februāra pašās beigās.

Tomātiem patīk siltums un mērens mitrums. Lai sēkliņas veiksmīgi uzdīgtu, tām ir vajadzīga aptuveni 20 līdz 22 grādu temperatūra. Vislabāk izvēlēties speciālo dēstu zemi, kas nopērkama veikalos. Tā ir viegla, irdena un tajā nav pārāk daudz barības vielu. Tas ir svarīgi, jo sākumā stādam ir jāattīsta spēcīga sakņu sistēma, nevis strauji jāaug garumā.

Sēšanas process ir pavisam vienkāršs:

Sagatavojiet mazus podiņus vai kastītes un piepildiet tos ar zemi.

Ar pirkstu vai kociņu izveidojiet nelielu bedrīti, ielieciet sēkliņu un viegli apsedziet ar augsni.

Pēc sēšanas zemi vajag samitrināt, bet neappludināt. Vislabāk izmantot pulverizatoru.

Podiņus ieteicams pārklāt ar parasto pārtikas plēvi. Tas palīdzēs saglabāt vienmērīgu mitrumu un siltumu, radot tādu kā mazu tropu klimatu.

Svarīgi ir neaizmirst katru dienu uz brīdi noņemt plēvi un pavēdināt stādus. Ja gaiss necirkulēs, uz zemes virskārtas var sākt veidoties pelējums, kas jauniem dīgstiem ir bīstams. Tiklīdz parādās pirmie zaļie "cilpiņu" dīgsti, plēve janoņem pavisam un trauks jānovieto pašā gaišākajā vietā, parasti uz dienvidu puses palodzes.

 

Kas notiek, ja nokavējam sēju

Reizēm gadās, ka par dārza darbiem atceramies tikai tad, kad vasara jau klāt. Ja tomātus iesēsiet pārāk vēlu, piemēram, jūnijā, augs nepaspēs iziet visu savu attīstības ciklu. Jā, stāds izaugs liels un skaists, taču augļi sāks veidoties tikai rudenī. Latvijas apstākļos septembrī naktis kļūst vēsas un mitras, kas veicina dažādas slimības un puvi. Rezultātā tomāti var vienkārši nenogatavoties vai sabojāties vēl esot zaļi.

Izņēmums ir gadījumi, ja jums ir profesionāla siltumnīca ar apkuri. Tur sēšanas laiks nav tik stingri ierobežots, jo mākslīgi var uzturēt vajadzīgo mikroklimatu arī vēlā rudenī.

 

Spēcīgu stādu audzēšanas knifi

Lai stādi neizstīdzētu un būtu izturīgi, galvenais ir līdzsvars starp gaismu un siltumu. Ja telpā ir ļoti silts, bet gaismas par maz, stāds "skries" uz augšu, meklējot sauli, un kļūs trausls. Profesionāļi iesaka izmantot speciālās augu lampas, ja pavasara sākums ir apmācies un tumšs.

Vēl viena būtiska lieta – nesteidzieties ar mēslošanu. Kamēr stāds ir pavisam mazs, tam pietiek ar tām barības vielām, kas ir pašā sēkliņā un nelielā daudzumā augsnē. Ja pārāk agri sāksiet dot papildu mēslojumu, augs sāks augt pārāk strauji, bet tā kāts nebūs pietiekami izturīgs.

 

Kad un kāpēc nepieciešama pārstādīšana

Tiklīdz tomātu dīgstiem parādās pirmās īstās lapiņas (tās, kas seko pašām pirmajām dīgļlapām), ir laiks pikiēšanai. Tas nozīmē, ka katrs mazais augs ir jāpārstāda savā, lielākā podiņā. Parasti izvēlas podus, kuru diametrs ir apmēram 12 centimetri.

Pārstādot jārīkojas ļoti uzmanīgi, lai netraumētu trauslās saknītes. Šis process ir svarīgs, jo jaunajā podā būs svaiga zeme ar vairāk barības vielām, un augam būs vairāk vietas, kur izplest saknes. Tikai pēc tam, kad augs ir iejuties jaunajā podā un sāk aktīvi augt, var sākt domāt par pirmo, ļoti vieglo mēslošanu. Pirms stādīšanas dārzā augu var pabarot vienu vai divas reizes.

Kā nodrošināt, lai augļu būtu vairāk

Kad stādi beidzot nonāk savā pastāvīgajā vietā dārzā vai siltumnīcā, rūpes nebeidzas. Tomāti ir "gausīgi" augi, tiem patīk bagātīga augsne. Stādot bedrē var iemaisīt nedaudz ilgspēlējošā mēslojuma vai komposta.

Kad augs paaugas, parādās tā saucamie "pazares" – mazi dzinumi, kas aug lapu pamatnēs. Tos ieteicams regulāri izlauzt. Ja to nedara, tomāts visu savu spēku patērē lapu un jaunu zaru audzēšanai, bet augļi paliek mazi un to ir maz. Izlaužot lieko, augs saprot, ka visa enerģija jātērē ziediem un ražai.

Cik ilgi jāgaida līdz pirmajam tomātam

Gaidīšanas laiks ir atkarīgs no šķirnes. Mazie ķiršu tomātiņi parasti sāk gatavoties visātrāk – jau 60 līdz 70 dienas pēc tam, kad sēkla nonākusi zemē. Lielie, miltainie "vērša sirds" tipa tomāti ir pacietīgāki, tiem var vajadzēt pat 100 dienas.

Ja izvēlēsieties agrās šķirnes un sēsiet tās martā, pirmo ražu varat cerēt sagaidīt jūlija sākumā. Vēlās šķirnes mūs priecēs augustā un septembrī. Galvenais ir atcerēties, ka dārzs nemīl steigu – katram procesam ir savs laiks, un rūpīga attieksme pavasarī vienmēr atmaksājas ar garšīgu rezultātu vasarā.