Latvijas darba tirgū pagājušajā gadā fiksētas ievērojamas izmaiņas brīvo darbvietu skaitā. Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 2025. gadā valstī bija vidēji 20 000 neaizpildītu amata vietu.
Salīdzinot ar gadu iepriekš, šis skaitlis ir sarucis par vairāk nekā 13%, kas nozīmē, ka darba devēji ir kļuvuši piesardzīgāki vai arī veiksmīgāk atraduši darbiniekus. Lai gan vakances ir visos sektoros, vislielākais samazinājums skāris tieši sabiedrisko sektoru.
Brīvo darbvietu skaits gada laikā saruka gan valsts iestādēs, gan privātos uzņēmumos. Tomēr skaitļi rāda, ka sabiedriskajā sektorā šis process bijis krietni izteiktāks – tur vakanču kļuva par gandrīz 17% mazāk. Privātajā sektorā kritums bija mērenāks, ap 10%.
Ja raugāmies uz kopējo ainu, privātie uzņēmēji joprojām piedāvā vairāk iespēju, meklējot aptuveni 11 000 darbinieku. Valsts un pašvaldību sektorā brīvas palikušas 9000 vietas. Interesanti, ka, neskatoties uz vakanču skaita sarukumu, kopējais strādājošo jeb aizņemto darbvietu skaits Latvijā ir nedaudz pieaudzis. Tas nozīmē, ka darba tirgus nav apstājies, bet drīzāk nostabilizējies.
Kurām profesijām šobrīd klājas visgrūtāk
Statistika liecina, ka brīvo vietu skaits ir samazinājies praktiski visās profesiju grupās, taču dažās jomās kritums bijis patiešām straujš. Vislielāko triecienu saņēmuši kvalificēti strādnieki un amatnieki – šajā grupā vakanču kļuvis par piekto daļu mazāk. Arī biroja darbiniekiem un dažādu iekārtu operatoriem darba piedāvājumu klāsts ir sarucis par aptuveni 13%.
Tajā pašā laikā joprojām ir jomas, kur darbinieku trūkums ir jūtams visvairāk. Visaugstākais brīvo vietu īpatsvars saglabājas speciālistu vidū, kā arī vienkāršajās profesijās. Tas liecina par to, ka uzņēmumiem joprojām ir grūti atrast cilvēkus darbiem, kas prasa vai nu ļoti specifiskas zināšanas, vai arī fizisku darbu, kuram ir liela kadru rotācija.
Raugoties pa nozarēm, vislielākais darbinieku trūkums 2025. gadā bija novērojams valsts pārvaldē. Tur brīvi ir vairāk nekā 6% no visiem amatiem, kas ir krietni virs vidējā rādītāja valstī. Tāpat darbiniekus aktīvi meklē ieguves rūpniecībā, kā arī enerģētikas un gāzes apgādes nozarēs. Arī administratīvie dienesti, kas nodarbojas ar dažādu apkalpošanas funkciju nodrošināšanu, saskaras ar pastāvīgu brīvo vietu skaitu.
Reģionālās atšķirības: Rīga pret Latgali
Ģeogrāfiski situācija Latvijā ir ļoti nevienmērīga. Lielākā daļa visu brīvo darbvietu – vairāk nekā 16 tūkstoši – ir koncentrētas Rīgā un galvaspilsētas reģionā. Šeit brīvo vietu īpatsvars sasniedz 2,7%. Tas ir loģiski, jo šeit atrodas lielākā daļa uzņēmumu un valsts iestāžu galveno biroju.
Turpretī Latgalē aina ir pavisam citāda. Tur brīvas ir tikai aptuveni 700 darbvietas, kas ir zemākais rādītājs visā valstī. Arī pārējos reģionos – Zemgalē, Vidzemē un Kurzemē – situācija ir līdzīga. Katrā no šiem reģioniem ir ap tūkstoti brīvu vietu. Tas skaidri parāda, ka darba meklētājiem ārpus Rīgas iespēju ir ievērojami mazāk, un konkurence uz katru brīvo vietu reģionos varētu būt lielāka.