Latvijas degvielas uzpildes stacijās šī nedēļa ir sākusies ar nepatīkamām ziņām autovadītājiem. Straujais naftas cenu kāpums pasaules biržās ir sasniedzis mūsu bākas, un īpaši smagi to izjūt dīzeļdzinēju īpašnieki.
Dažviet dīzeļdegvielas cena tikai vienas nedēļas laikā ir pieaugusi par vairāk nekā 30 centiem litrā. Šādas krasas izmaiņas ir tiešas sekas karadarbībai starp ASV un Irānu, kas paralizējusi svarīgākos naftas piegādes ceļus Tuvajos Austrumos.
Dīzeļdegviela sadārdzinās straujāk nekā benzīns
Pēdējo dienu laikā Latvijas lielākajos degvielas uzpildes staciju tīklos cenas ir mainījušās gandrīz katru dienu. Ja 95. markas benzīna cena pakāpusies par aptuveni 8 līdz 14 centiem, tad dīzeļdegvielas kāpums ir bijis daudz straujāks.
Apskatot situāciju populārākajos tīklos, redzams, ka dīzeļdegviela tagad maksā ievērojami vairāk:
"Viada" stacijās fiksēts lielākais lēciens – dīzeļa cena pieaugusi par 37 centiem.
"Virši-A" tīklā pieaugums sasniedzis 29 centus.
"Kool" un "Latvijas nafta" cenas pacēluši par aptuveni 24–28 centiem.
"Neste" un "Circle K" dīzeļdegviela kļuvusi par 21 centu dārgāka.
Autovadītāju vidū vērojams neliels satraukums, un mazākajās degvielas uzpildes stacijās brīžiem pat veidojas rindas, jo cilvēki cenšas uzpildīties pirms nākamā cenu lēciena.
Galvenais iemesls ir saspīlējums Hormuza jūras šaurumā. Caur šo šauras joslas ūdensceļu tiek pārvadāta piektā daļa no visas pasaules naftas. Karadarbības dēļ tankkuģu satiksme tur ir gandrīz pilnībā apstājusies, jo risks tikt apšaudītiem ir pārāk liels.
Šobrīd "Brent" markas jēlnaftas cena ir pārsniegusi 103 dolārus par barelu, bet WTI nafta maksā jau vairāk nekā 107 dolārus. Šie ir augstākie rādītāji kopš 2022. gada pavasara. Turklāt tādas valstis kā Irāka un Kuveita jau ir samazinājušas naftas ieguvi, un tiek prognozēts, ka drīzumā to būs spiestas darīt arī Apvienotie Arābu Emirāti un Saūda Arābija.
Ekonomistu brīdinājumi un sliktākie scenāriji
Ekonomists Pēteris Strautiņš norāda uz nopietnu risku – ja Hormuza šaurums kļūs pilnībā neizbraucams uz ilgāku laiku, naftas cenas var sasniegt neprognozējamus augstumus. Viņš atgādina, ka līdzīga situācija bija vērojama Ukrainas kara sākumā, kad cenas Latvijā uz brīdi pārsniedza divu eiro robežu. Toreiz pie vainas bija gan augstā naftas cena, gan dārgā pārstrāde.
Pašlaik speciālisti lēš, ka naftas ieguve reģionā varētu samazināties par četriem līdz deviņiem miljoniem barelu dienā. Tas ir milzīgs apjoms – aptuveni desmitā daļa no visa pasaules pieprasījuma. Ja šāds deficīts saglabāsies, tas ietekmēs ne tikai autovadītājus, bet arī transporta izmaksas visām precēm veikalos, veicinot vispārēju inflāciju.
Pat ja karadarbība beigtos rīt, cenas nesamazinātos uzreiz. Loģistikas tīkli ir izjaukti, un daudzas ražošanas rūpnīcas Tuvajos Austrumos ir bojātas. Uzņēmumiem būs nepieciešams laiks, lai atjaunotu drošas piegādes un pārliecinātu apdrošinātājus, ka sūtīt kuģus caur konflikta zonu atkal ir droši.
Analītiķi šo situāciju jau sāk salīdzināt ar pagājušā gadsimta 70. gadu naftas krīzi. Tas nozīmē, ka mums, iespējams, būs jāpielāgojas jaunajai realitātei pie degvielas sūkņiem nevis uz dažām dienām, bet gan uz vairākām nedēļām vai pat mēnešiem.