Latvija kopā ar vēl septiņām partnervalstīm ir nākusi klajā ar oficiālu paziņojumu, kurā stingri nosoda Starptautiskās Paralimpiskās komitejas (SPK) pieņemtos lēmumus. Protesta iemesls ir atļauja Krievijas un Baltkrievijas sportistiem 2026. gada ziemas paralimpiskajās spēlēs izmantot savu valstu karogus, himnas un citu oficiālo simboliku.
Šī kopīgā nostāja apvieno Baltijas valstis, Ziemeļvalstis, Poliju un Rumāniju, kuras uzskata, ka šāda rīcība ir pretrunā ar starptautiskajiem centieniem ierobežot agresorvalstu klātbūtni pasaules mēroga pasākumos.
Starptautiskais nosodījums un diplomātiskā reakcija
Kopīgajā paziņojumā, ko izplatījusi Ārlietu ministrija, uzsvērts, ka lēmums ļaut agresorvalstu simbolikas izmantošanu tiešā veidā grauj starptautisko izolāciju, kas vērsta pret Krieviju un Baltkrieviju sakarā ar karu Ukrainā.
Valstis paudušas īpašu nožēlu arī par ierobežojumiem, kas skāruši pašu Ukrainas delegāciju. SPK ir aizliegusi Ukrainas sportistiem ceremoniju formās izmantot savas valsts kartes attēlojumu, nodēvējot to par propagandu.
Šāda pieeja, kurā starptautiski atzītas robežas tiek pielīdzinātas politiskai reklāmai, tiek vērtēta kā nopietns apdraudējums starptautisko tiesību principiem. Valstis aicina SPK vadību nekavējoties pārskatīt šos lēmumus un izvērtēt, kā tie saskan ar olimpisko un paralimpisko kustību vērtībām.
Tāpat paziņojumā pausts aicinājums dalībvalstu amatpersonām rūpīgi izvērtēt savu klātbūtni spēļu atklāšanas ceremonijā. Šobrīd tiek uzturēts ciešs kontakts ar Itāliju, kas ir spēļu rīkotājvalsts, aicinot arī to ietekmēt SPK lēmumu atcelšanu.
Latvijas delegācijas lēmums par nepiedalīšanos ceremonijās
Latvijas Paralimpiskā komiteja (LPK) un mūsu sportisti jau bija pieņēmuši vienotu lēmumu pilnībā distancēties no atklāšanas ceremonijas pasākumiem. Tas nozīmē, ka Latvijas delegācija nebūs redzama ne klātienes gājienā, ne arī iepriekš plānotajās videoprojekcijās, kuras tiks demonstrētas pasākuma laikā. Šis lēmums ir tiešs solidaritātes apliecinājums Ukrainai un protests pret SPK un Starptautiskās Slēpošanas federācijas pieeju.
Sākotnēji Latvijas sportisti par savu nostāju paziņoja jau februāra vidū, kad svinīgā pasākumā Rīgas pilī tika nosaukti delegācijas karognesēji. Vēlāk lēmums tika paplašināts, atsakoties no jebkāda veida vizuālas dalības atklāšanas procesā. Šāda rīcība ir vērsta uz to, lai skaidri parādītu Latvijas pozīciju situācijā, kurā desmit agresorvalstu sportistiem ir piešķirtas starta vietas kalnu slēpošanā, distanču slēpošanā un snovbordā.
Milānas un Kortīnas spēļu nozīme
Ziemas paralimpiskās spēles Milānā un Kortīnā ir nozīmīgs notikums sporta vēsturē, jo tās iezīmēs 50 gadu jubileju kopš pirmajām šāda veida sacensībām, kas 1976. gadā norisinājās Zviedrijā. Plānots, ka līdz 15. martam tiks sadalīti 79 medaļu komplekti. Tas ir vērienīgs sporta pasākums, kura mērķis ir godināt cilvēka spēju un gribasspēku.
Tomēr politiskais fons šoreiz ir kļuvis par centrālo diskusiju tēmu. Saskaņā ar pašreizējiem datiem, Krievijai ir piešķirtas sešas vietas dažādās disciplīnās, savukārt Baltkrievijai – četras vietas distanču slēpošanā. Lai gan sportistu skaits ir salīdzinoši neliels, simboliskā nozīme viņu dalībai ar valsts karogiem un himnām ir milzīga, kas arī izraisīja tik plašu astoņu valstu diplomātisko reakciju.
Pašlaik situācija turpina attīstīties, un sporta sabiedrība gaida, vai Starptautiskā Paralimpiskā komiteja ieklausīsies dalībvalstu aicinājumos.