Latvijas dzelzceļa sistēmā gaidāmi vērienīgi jaunumi, taču tos pavada pamatīga skeptisma deva un tiesībsargājošo iestāžu uzmanība. Autotransporta direkcija (ATD) ir parakstījusi gandrīz 90 miljonu eiro vērtu līgumu ar uzņēmumu "Škoda Group" par deviņu jaunu akumulatoru bateriju elektrovilcienu piegādi.
Šie vilcieni ir paredzēti līnijām, kuras nav elektrificētas, tādējādi solot modernāku pārvietošanos visā valstī. Tomēr šis darījums nav palicis bez ievērības – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) jau ir uzsācis pārbaudi par iepirkuma norisi un iespējamiem korupcijas riskiem.
Jauni vilcieni un jauni izaicinājumi
Vienošanās par jauno akumulatoru bateriju elektrovilcienu (BEMU) iegādi tika parakstīta pagājušā gada 11. decembrī. Pasākumā piedalījās arī pašreizējais satiksmes ministrs Atis Švinka no partijas "Progresīvie". Kopumā deviņu vilcienu iegāde izmaksās 89,4 miljonus eiro. Šis projekts ir nozīmīgs solis Latvijas transporta modernizācijā, jo šādi vilcieni spēj pārvietoties gan pa elektrificētām sliedēm, gan izmantot bateriju enerģiju tajos posmos, kur nav vadu. Tas nozīmē, ka pasažieri varētu baudīt modernu vilcienu komfortu arī tādos maršrutos kā Sigulda, Madona vai Liepāja bez dārgas dzelzceļa elektrifikācijas visā garumā.
Tomēr šis darījums nav sācies ar nevainojamu reputāciju. Valsts kontrole atklāti atzīst, ka pasažieru pārvadājumi un dzelzceļa nozare Latvijā tiek uzskatīta par augsta riska jomu. Tas nozīmē, ka visiem iepirkumiem un lieliem projektiem šajā sfērā tiek pievērsta īpaša uzmanība. Lai gan Valsts kontrole šogad neplāno veikt tiešu revīziju tieši par šo iepirkumu, viņi cieši seko līdzi visām norisēm. Galvenā uzmanība šobrīd tiek veltīta "Rail Baltica" projektam, taču institūcija uzsver, ka jebkurā brīdī plāni var tikt mainīti, ja parādīsies pamatotas aizdomas par pārkāpumiem.
Pārbaudes un bažas par caurskatāmību
KNAB šobrīd veic pārbaudi par to, kā tieši tika organizēts 90 miljonu eiro vērtais iepirkums. Galvenās bažas ir saistītas ar iespējamiem korupcijas riskiem. Birojs pagaidām nevar sniegt detalizētākus komentārus, kamēr pārbaude nav noslēgusies. Tikmēr publiskajā telpā izskan jautājumi par to, kāpēc tieši "Škoda Group" tika izvēlēta kā piegādātājs, ņemot vērā tās iepriekšējo pieredzi Latvijā. ATD uz uzdotajiem jautājumiem atbild diezgan izvairīgi, bieži vien aicinot interesentus pašiem meklēt informāciju Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS).
Jautājumi rodas arī par to, kā iepirkuma komisija tika pasargāta no iespējamā spiediena. ATD pārstāvji gan apgalvo, ka viņiem ir izveidota spēcīga iekšējās kontroles sistēma. Viņi uzsver, ka komisijas locekļi un piesaistītie eksperti ir rīkojušies atbilstoši profesionālajai ētikai un likumam. Tomēr skeptiķi norāda uz to, ka 2025. gada jūlijā Latvijas delegācija devās vizītē uz Čehiju, kur apmeklēja "Škodas" rūpnīcu. Šajā delegācijā bija pārstāvji no "Latvijas dzelzceļa", "Pasažieru vilciena", Satiksmes ministrijas un pašas ATD. Lai gan šādas vizītes bieži tiek sauktas par "tehnisko demonstrāciju", tās nereti rada bažas par objektīvas konkurences saglabāšanu iepirkuma procesā.
Viens pretendents un milzīgi miljoni
Interesants ir fakts, ka šajā milzīgajā iepirkumā pieteicās tikai viens pretendents – uzņēmumu apvienība "Konsorcium Škoda Transportation – Škoda Vagonka". Tas nozīmē, ka reālas konkurences par labāko cenu vai nosacījumiem nemaz nebija. ATD skaidro, ka visa finanšu informācija ir pieejama publiski, tomēr tas neizkliedē bažas par to, vai valsts ir ieguvusi izdevīgāko iespējamo darījumu. Kopējais finansējums šim projektam, kas ietver ne tikai deviņu vilcienu iegādi, bet arī nepieciešamās uzlādes infrastruktūras izbūvi, ir 123 miljoni eiro. Lielāko daļu summas jeb 104,6 miljonus eiro sedz Eiropas Savienības Kohēzijas fonds, bet atlikušie 18,4 miljoni nāk no valsts budžeta.
Lai izvairītos no līdzīgām problēmām kā ar iepriekšējiem "Škodas" elektrovilcieniem, ATD plāno piesaistīt neatkarīgu inženieri jeb tehniskās uzraudzības pakalpojumu sniedzēju. Šis iepirkums tiks izsludināts 2026. gada sākumā. Plānots, ka šis speciālists kopā ar projekta vadības grupu pastāvīgi sekos līdzi vilcienu ražošanas procesam un tam, vai viss atbilst līgumā noteiktajām kvalitātes prasībām.
Ministra loma un attiecības ar piegādātāju
Satiksmes ministrs Atis Švinka savās atbildēs ir ieturējis līdzīgu pozīciju kā ATD. Viņš uzsver, ka ministrija kā kapitāldaļu turētāja nepiedalās tiešā iepirkumu komisiju darbā, lai ievērotu labas pārvaldības principus un izvairītos no interešu konfliktiem. Ministrs apgalvo, ka viņa tikšanās ar "Škoda Group" pārstāvjiem notikušas tikai publiskos pasākumos, piemēram, Investoru padomes sēdēs. Viņš noliedz, ka būtu organizējis neoficiālas sarunas vai īpašas tikšanās starp uzņēmējiem un premjeri.
Tomēr atmiņā vēl ir iepriekšējais elektrovilcienu iepirkums, kas Latvijai sagādāja ne mazums galvassāpju. Daudzi atceras brīdi, kad jaunie "Škodas" vilcieni sāka kursēt 2023. gada nogalē, bet jau pavisam drīz saskārās ar nopietnām tehniskām problēmām. Šobrīd "Pasažieru vilciens" vēl joprojām nav pilnībā norēķinājies ar čehu ražotāju par iepriekšējo pasūtījumu. Valsts ir ieturējusi gala maksājumu kā soda naudu par kavējumiem un kvalitātes trūkumiem. Pēdējais no 32 pasūtītajiem vilcieniem bija jāsaņem līdz 2024. gada jūlijam, bet tas tika piegādāts tikai novembrī. "Škoda Vagonka" savu kavēšanos pamato ar kara ietekmi Ukrainā, kas esot traucējusi ražošanas un piegāžu ķēdes visā līguma izpildes laikā.
Uzņēmuma reputācija nav viennozīmīga arī ārpus Latvijas robežām. Piemēram, Helsinkos "Škoda Transtech" tika izslēgta no iepirkuma par jaunu tramvaju piegādi. Kā iemesls tika minēta neuzticamība un mēģinājumi nepiemēroti ietekmēt iepirkuma procesu. Arī Latvijas vēsturē "Škodas" vārds figurēja skaļajā "Rīgas satiksmes" korupcijas lietā, kur tika izmeklēta iespējamā kukuļdošana saistībā ar trolejbusu un tramvaju iepirkumiem. Toreiz KNAB aizturēja vairākas personas, tostarp uzņēmuma amatpersonas.
Turklāt pēdējā laikā parādījušās ziņas par čehu miljardieri Tomašu Krseku, kurš savulaik bijis "Škoda Transportation" līdzīpašnieks. Viņš tagad attīsta enerģijas biznesu kopā ar Vojtehu Kačenu, kurš Latvijā ir iesaistīts tiesvedībā par mēģinājumu izkrāpt uzņēmuma "Olainfarm" akcijas. Šādi fakti rada papildu jautājumus par to, cik rūpīgi valsts iestādes pārbauda savu biznesa partneru pagātni un saistības pirms miljardiem vērtu līgumu parakstīšanas.
Ko sagaidīt nākotnē
Jaunais līgums paredz, ka deviņiem bateriju elektrovilcieniem jābūt piegādātiem līdz 2029. gadam. Satiksmes ministrs solījis, ka tiks darīts viss iespējamais, lai šoreiz scenārijs neatkārtotos un vilcieni būtu kvalitatīvi. Par vilcienu uzturēšanu un ikdienas remontdarbiem rūpēsies "Pasažieru vilciens", savukārt garantijas remontus joprojām veiks pats ražotājs. Tomēr jautājums par to, cik izmaksās šo moderno transportlīdzekļu apkope ilgtermiņā, pagaidām paliek bez skaidras atbildes.
Sabiedrība šobrīd gaida gan tiesībsargājošo iestāžu pārbaudes rezultātus, gan arī konkrētākus darbus no atbildīgajām amatpersonām. Milzīgie ieguldījumi dzelzceļa infrastruktūrā ir nepieciešami, taču katra jauna kļūda vai nepārskatāms lēmums mazina iedzīvotāju uzticību tam, ka nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta lietderīgi. Pagaidām jaunais bateriju vilcienu projekts balansē starp solījumu par modernu nākotni un pagātnes kļūdu radītajām šaubām.