Mūžīgais jautājums par to, vai īpašumu labāk pirkt vai īrēt, vienmēr būs aktuāls jebkuros dzīves apstākļos un situācijās. Katrai opcijai ir savi plusi un mīnusi. Kā labi zinām, tad, pērkot īpašumu, tas ir lielisks ieguldījums nākotnē, jo maksājot kredītu, veidojat sava veida uzkrājumu sava īpašuma pilnīgai izpirkšanai, nevis maksājat par svešu. Tā ir arī sava veida stabilitāte, līdz ar to nav jābaidās no īres līguma pārtraukšanas vai no pēkšņiem negaidītiem plāniem no saimnieka par to, ka ir jāizvācās. Ņemot vērā to, ka inflācija savā veidā apēd naudas vērtību, tad īpašuma iegāde ir lielisks veids, kā inflāciju iesaldēt. Jo līdz ar inflācijas paaugstināšanos, paliek dārgāks arī īpašums.
Ja runājam par mīnusiem, tad šobrīd vēl joprojām ir salīdzinoši augstas procentu likmes Latvijas bankās hipotekārajiem kredītiem. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, piemēram, 2025. gada 24. martā Euribor likmes bija šādas: 3 mēnešu Euribor: 2,367%, savukārt 6 mēnešu Euribor: 2,399%. Protams, tendence salīdzinoši ir pozitīva, jo vēl 2024. gada novembrī 3 mēnešu Euribor bija 3,085%. Tomēr papildus šai likmei ir vēl bankas pievienotā likme, kas var svārstīties vidēji no 1,3% līdz 2% un pat vairāk - viss atkarīgs, kāds īpašums un kāda ir klienta maksātspēja un ikmēneša atalgojums.
Papildus nevar aizmirst arī par to, ka ir nepieciešams salīdzinoši liels sākotnējais ieguldījums - vidēji 15% - 20% no īpašuma iegādes summas.
Savukārt, ja runājam par īrēšanu, tad tur viss ir mazliet vienkāršāk un šodien par to arī vairāk parunāsim. Tajā skaitā arī par īres līguma punktiem, kurus obligāti ir jāņem vērā, lai nebūtu pēc tam liekas galvassāpes.
Īrēšanai ir sava elastība, jo pēc tam var viegli mainīt dzīvesvietu - atkarīgs, kāda ir situacija ar darbu, ar attiecībām un citiem faktoriem. Papildus tam nav nepieciešamas lielas sākotnējie naudas izdevumi – tikai drošības nauda un 1. mēneša maksa.
Nav ilgtermiņa saistības kā ir ar kredītu, kad vidēji klients ņem kredītu uz vismaz 20 gadiem.
Ja runājam par mīnusiem, tad var teikt, ka nauda “aiziet vējā” – jūs neveidojat īpašuma uzkrājumu.
Vēl jo vairāk, tā ir sava nepastāvība – īpašnieks var mainīt nosacījumus vai pārtraukt īri vai uzvelt uz īrnieka pleciem neplānotas izmaksas. Līdz ar to, lai mazāk būtu šādu pārpratumu, parunāsim sīkāk par īres vienošanos un līgumu, kas principā pasargās abas puses no nepatīkamām situācijām.
Kad ir atrasts dzīvoklis, kuru gribētos īrēt, tad ir svarīgi izvērtēt un izrunāt vairākus punktus ar dzīvokļa saimnieku:
* Kurš veiks remonts dažādām lietām dzīvoklī, ja vienkārši rodas dabiskais nolietojums. Piemēram, lamināta vai linoleja dabiskais nolietojums. Vai īrniekam par to ir jāatbild vai tas tomēr ir uz saimnieka pleciem.
* Kurš segs izmaksas, ja dzīvoklim ir notikusi kāda tehniska ķibele - piemēram, tualetes pods, kas nelaiž nost ūdeni. It kā nieks, bet kādam par to ir taču jāatbild - līdz ar to būtu svarīgi iekļaut arī šādu punktu. Piemēram, ja ne īrnieka vainas dēļ ir notikusi kāda tehniska ķibele, tad dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt šāda veida izmaksas.
* Īpašuma apdrošināšana - pirmajā brīdī var likties, kādēļ gan veikt papildus maksājumus par apdrošināšanu. Bet parunāsim par šo mazliet detalizētāk. Apdrošināšanu var iegādāties gan īrnieks, gan izīrētājs. Izīrētājam to izdarīt ir droši, jo, ja nu notiek kāds neparedzēts gadījums ar dzīvokli, tad zaudējumi var būt salīdzinoši lieli. Piemēram, trešā stāva kaimiņam saplīsa veļas mašīna, tā sāka pludot un appludināja dzīvokli, kas atrodas otrajā stāvā, kā rezultātā ir jāveic remonts gan griestiem, gan grīdām. Ja šāda situācija notiek un ir apdrošināšana, tad galvassāpes būs salīdzinoši mazākas, jo finansiāli būsi pasargāts.
Savukārt, ja šo īpašuma apdrošināšanu paņem īrnieks, tad tādā veidā viņš pasargās ne tikai pašu īpašumu un tā iedzīvi, bet arī savas personīgās mantas.
* Ieteicams izvērtēt un vienoties par pieņemšanas-nodošanas aktu. Principā tas ir apliecinājums, kurā tiek minēts, kādas lietas un mantas atrodas dzīvoklī un papildus tam tiek minēts arī to lietu stāvoklis. Lai būtu vēl mazāk pārpratumu, tad noteikti ir ieteicams pievienot šim dokumentam arī bildes, kur var redzēt visu lietu stāvokli brīdī, kad dzīvoklis tiek nodots īrniekam. Vienkārši tas palīdzēs izvairīties no nevajadzīgām situācijām abām pusēm - izīrētājam ir pierādījums, kā lietas izskatījās sākotnēji, un savukārt īrnieks var būt drošs, ka saimnieks neizdomās kaut kādus pēkšņos defektus, kas netika radīti no īrnieka puses.
* Papildus ir svarīgi vienoties, kādas izmaksas ir jāsedz īrniekam un ko segs pats saimnieks - piemēram, ir svarīgi atrunāt, kurš veiks samaksu par nekustamo īpašuma nodokli, kas ir jāveic reizi gadā; ja ir papildus izmaksas mājai saistībā ar renovācijas kredītu, tad kurš veic šīs pozīcijas apmaksu; kas veic skaitītāja nomaiņu apmaksu un citas lietas. Jo precīzāk atrunāsiet visus šos punktus, jo mazāk pārpratumu būs, īrējot konkrēto īpašumu.
Lai izdodas!
