Inflācija eirozonā maijā atdzisusi vairāk, nekā gaidīts, pastiprinot cerības, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdienas sanāksmē paziņos par kārtējo procentu likmju samazināšanu.
Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi, patēriņa cenu gada pieaugums maijā palēninājās līdz 1,9% salīdzinājumā ar 2,2% aprīlī. Šis rādītājs bija zemāks par ekonomistu prognozēm 2% apmērā un ir pirmā reize, kad inflācija kopš 2024. gada septembra ir noslīdējusi zem ECB mērķa 2%.
Kopējās inflācijas samazināšanās liecina, ka uzņēmējdarbības nenoteiktība, ko daļēji izraisa globālās tirdzniecības spriedzes atjaunošanās un mazais patērētāju pieprasījums, ietekmē cenu noteikšanas spēku dažādās nozarēs.
Pamatinflācija, kas novērš pārtikas un enerģijas cenu svārstības, arī uzrādīja mazināšanās pazīmes. Maijā tas palēninājās līdz 2,4% no 2,7% aprīlī, kas ir zemāks par prognozēto 2,5%. Mēneša griezumā pamatcenas pieauga tikai par 0,1%.
No galvenajām inflācijas komponentēm spēcīgākais virzītājspēks joprojām bija pārtika, stirpie dzērieni un tabaka, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 3,3% no 3,0% aprīlī. Pakalpojumu inflācija, kas bija īpaši noturīga, strauji saruka no 4.0% līdz 3.2%, kas būtiski veicināja plašāku tempa samazināšanos.
Neenerģijas rūpniecības preču gada kāpums bija stabils par 0,6%, savukārt enerģijas cenas turpināja lejupslīdi, samazinoties par 3,6%, salīdzinot ar gadu iepriekš.
Mēneša griezumā kopējā inflācija pēc 0.6% pieauguma aprīlī bija nemainīga, kas liecina par nepārprotamu tempa palēnināšanos.
Augstākie gada rādītāji reģistrēti Igaunijā (4,6%), Slovākijā un Horvātijā (abās valstīs 4,3%). Francijā reģistrēta zemākā inflācija – tikai 0,6%, kas liecina par krasām cenu spiediena atšķirībām eirozonas dalībvalstu vidū.
Augstākā mēneša inflācija bija Portugālē un Horvātijā, kur cenas pieauga attiecīgi par 0,7% un 0,6%. Turpretim deflācijas rādītāji tika novēroti Beļģijā, Spānijā, Francijā, Lietuvā, Nīderlandē, Austrijā un Slovēnijā.
Atsevišķā izlaidumā Eurostat ziņoja, ka eirozonas bezdarba līmenis maijā samazinājies līdz 6,2%, salīdzinot ar 6,3% martā un 6,4% gadu iepriekš.
Tirgus likmes uz ECB mīkstināšanu
Pēc inflācijas pieauguma eiro kurss attiecībā pret dolāru zaudēja pozīciju, noslīdot līdz 1,1400 ASV dolāriem, jo investori ceturtdien sāka pilnībā samazināt ECB noguldījumu iespējas likmi par 25 bāzes punktiem. Samazinājuma rezultātā noguldījumu iespējas likmi sasniegtu 2,0%, kas ir zemākais līmenis kopš 2023. gada janvāra.
Eirozonas valstu obligācijas kopumā saglabājās. Vācijas divu gadu obligāciju, kas ir jutīga pret ECB politikas virzieniem, ienesīgums bija 1,77%.
Eiropas akcijas otrdienas rītā kritās, eiro STOXX 50 saruka par 0,8%, pēc tam, kad OECD samazināja globālās izaugsmes prognozes, norādot uz palēnināšanos, ko veicinājusi pieaugošā tirdzniecības spriedze.
Orange, Société Générale un LVMH radīja zaudējumus, samazinoties attiecīgi par 3%, 1,9% un 1,6%. Deutsche Telekom pieauga par 2%, kļūstot par labāko rādītāju starp eirozonas blue-chip akcijām.
