Eiropas Centrālā banka ceturtdien samazināja galveno noguldījumu likmi par 25 bāzes punktiem līdz 2%, kas ir zemākais līmenis vairāk nekā divu gadu laikā.
Procentu likmes tās galvenajām refinansēšanas operācijām un aizdevumu iespējas uz nakti arī tiks pazeminātas attiecīgi līdz 2,15% un 2,40% no 2025. gada 11. jūnija.
Galveno refinansēšanas operāciju procentu likme ir likme, ko bankas maksā, aizņemoties naudu no Eiropas Centrālās bankas (ECB) uz vienu nedēļu, savukārt aizdevumu iespēja uz nakti ir likme, ko bankas maksā, aizņemoties no ECB uz nakti.
Noguldījumu iespēja ir procentu likme, ko bankas saņem, noguldot naudu centrālajā bankā uz nakti.
"Lai gan sagaidāms, ka nenoteiktība ap tirdzniecības politiku ietekmēs uzņēmumu investīcijas un eksportu, īpaši īstermiņā, pieaugošās valdības investīcijas aizsardzībā un infrastruktūrā arvien vairāk atbalstīs izaugsmi vidējā termiņā," ceturtdien paziņoja ECB.
"Lielāki reālie ienākumi un stabils darba tirgus ļaus mājsaimniecībām tērēt vairāk. Kopā ar labvēlīgākiem finansēšanas nosacījumiem tam vajadzētu padarīt ekonomiku izturīgāku pret globālajiem satricinājumiem."
Ceturtdienas samazinājumu, kas pazemina noguldījumu likmi uz pusi no 2024. gada jūnijā sasniegtā maksimuma, veicina cenu spiediena mazināšanās.
Saskaņā ar jaunajām ECB aplēsēm kopējā inflācija 2025. gadā būs vidēji 2,0%, 2026. gadā – 1,6% un 2027. gadā – 2,0%.
Maijā eirozonas gada inflācijas līmenis sasniedza 1,9%, kas ir zemāks rezultāts nekā gaidīts. Tas ir mazāk nekā aprīļa 2,2% un zem ECB mērķa 2%.
Pamatinflācija, kas novērš pārtikas un enerģijas cenu svārstības, arī maijā samazinājās, sasniedzot 2,4% no 2,7% aprīlī.
Atdzišana ir notikusi straujāk, nekā ECB prognozēja šā gada sākumā, daļēji pateicoties eiro stiprinājumam, padarot importētās preces lētākas, un zemākām enerģijas izmaksām, nekā gaidīts.
Sagaidāms, ka šie faktori, kā arī maigāks darba tirgus turpmākajos mēnešos palīdzēs mazināt inflāciju. Preces, kas novirzītas prom no ASV un ir novirzītas augsto tarifu dēļ, var nonākt arī Eiropā, samazinot izmaksas, palielinoties piedāvājumam.
Arī eirozonas izaugsmes prognozes ir ļoti neskaidras, jo ASV administrācijas tarifi traucē globālo tirdzniecību un mazina patērētāju pieprasījumu.
Eirozonas ekonomika šā gada pirmajos trīs mēnešos pieauga par 0,3%, salīdzinot ar 0,2% iepriekšējā ceturksnī, tādā veidā pārsniedzot gaidīto.
Neraugoties uz globālās tirdzniecības palēnināšanos, palielināti nodomi tērēt aizsardzībai un infrastruktūrai Eiropā ir radījuši cerības uz paātrinātu izaugsmi.
Vācija ir apstiprinājusi konstitūcijas grozījumus “parādu bremžu” noteikumā, kas nozīmē, ka aizsardzības izdevumiem virs 1% no IKP netiks piemēroti aizņēmumu ierobežojumi. Valdība arī izveidojusi 500 miljardu eiro ārpusbudžeta fondu papildu infrastruktūras tēriņiem.
Šīs norises nozīmē, ka ceturtdienas likmju samazināšana varētu būt viena no beidzamajām šajā gadā.
"Ir mērenas iespējas, ka ECB vēlāk varētu samazināt likmi vēl vairāk. Tomēr cenu noteikšanu galvenokārt nosaka noskaņojums ap ASV un ES tirdzniecības attiecībām, un pēdējā laikā spriedze atkal pieaug," piebilda ekonomisti.
