Šogad Latvijas sabiedriskajā telpā un politiskajos gaiteņos ir uzviļņojušas īpaši karstas debates par to, kādu nākotnes virzienu izvēlēties attiecībā uz iedzīvotāju kapitālu valsts fondēto pensiju shēmā jeb pensiju 2. līmenī.
Šo diskusiju likmes ir milzīgas un skar astronavtiskas summas – jaunākie dati rāda, ka 2026. gada maijā kopējais uzkrājumu apjoms šajā sistēmā jau ir pārkāpis 10.4 miljardu eiro slieksni.
Mūsu valsts mērogā ir grūti atrast vēl kādu ekonomisku vai sociālu jautājumu, kas finansiālā svara ziņā spētu konkurēt ar šo fondu. Likumsakarīgi, ka sabiedrība pastiprināti seko līdzi savas naudas liktenim, un tikpat prognozējama ir politisko spēku vēlme šo tematu iznest dienas kārtībā, jo īpaši laikā, kad strauji tuvojas Saeimas vēlēšanas un katrs skaļš paziņojums var piesaistīt vēlētāju uzmanību.
Tomēr, lai šīs sarunas nepārvērstos par tukšu populismu un nestu kvalitatīvus, ilgtermiņā pārdomātus lēmumus, ir svarīgi balstīties nevis emocijās, bet gan cietos faktos un objektīvā situācijas analīzē. Viens no fundamentāliem punktiem, kurā joprojām trūkst vienotas un skaidras izpratnes, patiesībā ir pavisam vienkāršs: cik liela tad ir reālā, vidējā summa, kas uzkrāta viena Latvijas sistēmas dalībnieka pensiju 2. līmeņa kontā?
Lai ieviestu skaidrību un viestu gaismu šajā jautājumā, tika analizēti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) oficiālie dati par dalībnieku skaitu un viņu kontu bilancēm
. Rezultāti rāda, ka 2026. gada pašā sākumā aktīva kapitāla uzkrājumu pensiju 2. līmenī bija izveidojuši vairāk nekā 1.3 miljoni cilvēku, bet vidējais uzkrājuma lielums uz vienu personu bija 7568 eiro.
No pirmā acu uzmetiena šis skaitlis var šķist negaidīti mazs, pat radot skepsi par visas pensiju sistēmas efektivitāti un jēgu. Taču šādi virspusēji secinājumi būtu kļūdaini, jo kopējā statistikā slēpjas būtisks knifs. Lieta tāda, ka pensiju 2. līmeņa dalībnieku skaits šobrīd ievērojami pārsniedz reāli strādājošo un sociāli apdrošināto iedzīvotāju skaitu valstī.
Tas nozīmē, ka kopējā katlā tiek ieskaitīti arī aptuveni 435 tūkstoši cilvēku, kuru konti pašlaik ir "iesaldēti" jeb tajos vairs netiek veiktas ikmēneša iemaksas.
Kas īsti ir šī milzīgā, pasīvā dalībnieku grupa? Tie ir visi tie cilvēki, kuri kopš sistēmas ieviešanas 2001. gadā Latvijā ir strādājuši un veikuši iemaksas kaut vai tikai vienu mēnesi, bet patlaban šeit nodokļus nemaksā un vecuma pensiju vēl nesaņem. Šajā grupā ietilpst gan ārvalstu viesstrādnieki, gan uz ārzemēm emigrējušie Latvijas valstspiederīgie, kā arī vietējie iedzīvotāji, kuri ilgstoši atrodas ārpus darba tirgus vai mainījuši savu statusu, mākslīgi samazinot statistisko vidējo rādītāju.
Šim fenomenam ir izšķiroša un tieša ietekme uz statistiskā vidējā uzkrājuma rādītāja samazināšanu.
Raugoties ciparos, vairāk nekā 86 tūkstoši cilvēku, kas veido aptuveni 7% no visiem reģistrētajiem pensiju 2. līmeņa dalībniekiem, sociālās iemaksas šajā sistēmā ir veikuši nepilnu gadu vai pat vēl īsāku laika periodu. Rezultātā šo cilvēku kontos esošās summas ir simboliskas, un šis milzīgais mazo uzkrājumu īpatsvars matemātiski "velk uz leju" kopējo valsts vidējo rādītāju, radot nepamatoti pesimistisku ainu.
Situācija krasi mainās, ja no datu kopas atsijā pasīvos dalībniekus. Ja analīzē iekļauj tikai un vienīgi tos iedzīvotājus, kuri reāli strādāja un veica iemaksas nesenajā 2025. gadā, vidējā uzkrājuma summa uzreiz piedzīvo jūtamu lēcienu, sasniedzot jau 10 686 eiro.
Turklāt, lai iegūtu objektīvu priekšstatu par sistēmas spēju nodrošināt kapitālu vecumdienām, diez vai ir metodoloģiski korekti vienā maisā bāzt tos, kuri tikko uzsākuši darba gaitas. Ir pilnīgi pašsaprotami, ka, piemēram, jaunietim 25 gadu vecumā, kurš darba tirgū aizvadījis vien pāris gadus, uzkrājumu bilance būs zema. Lai redzētu reālāko ainu, ir daudz jēgpilnāk fokusēties uz krietni specifiskāku un stabilāku sabiedrības grupu. Analizējot datus tikai par tiem dalībniekiem, kuri ir sasnieguši vismaz 45 gadu vecumu un 2025. gadā ir bijuši ekonomiski aktīvi, vidējā uzkrātā summa pieaug vēl straujāk un sasniedz jau 13 187 eiro.
Tomēr pat šajā brieduma grupā ne visi objektīvi atspoguļo Latvijas pensiju sistēmas ilgtermiņa rezultātus. Šajā sarakstā joprojām parādās cilvēki, kuri, par spīti savam vecumam, Latvijas fondu tirgū ir pavadījuši pavisam īsu brīdi – kā spilgtu piemēru var minēt patvēruma meklētājus un bēgļus no Ukrainas, kuri mūsu darba tirgū iekļāvušies salīdzinoši nesen. Tāpēc visprecīzāko un godīgāko rezultātu var iegūt, ja koncentrējas uz tiem Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri kapitālu šeit briestaudzējuši gadu desmitiem.
Ja par kritēriju izvirza cilvēkus, kuriem ir vismaz 45 gadi un kuri pensiju 2. līmenī ir stabili veikuši iemaksas vismaz 18 gadus (jāņem vērā, ka pati sistēma startēja 2001. gadā, līdz ar to maksimālais iespējamais dalības stāžs uz 2025. gadu bija 24 gadi), aina kļūst pavisam cita. Šādā mērķtiecīgi atlasītā, ilglaicīgo krājēju grupā vidējais pensijas 2. līmeņa uzkrājums jau sasniedz solīdus 14 383 eiro, kas jau ir vērā ņemams kapitāls.