Kurmju parādīšanās dārzā bieži rada vizuālus un praktiskus bojājumus zālienam, sakņu dārzam vai puķu dobēm. Rokot pazemes ejas un veidojot zemes uzkalniņus, šie dzīvnieki var bojāt augu sakņu sistēmu un padarīt teritorijas kopšanu apgrūtinošu.
Šis raksts apraksta vienkāršas, ikdienā viegli izpildāmas metodes, kas palīdz samazināt kurmju aktivitāti sētā, neizmantojot agresīvu ķīmiju vai bīstamus paņēmienus. Piedāvātie risinājumi balstās uz dzīvnieku dabiskās maņu jutības izmantošanu, galvenokārt ietekmējot viņu dzirdi un ožu.
Dabiski aromāti un to ietekme uz pazemes iemītniekiem
Kurmjiem ir ļoti attīstīta oža, jo pazemes vidē tā ir viena no galvenajām maņām orientācijai un barības atrašanai. Spēcīgi, specifiski aromāti spēj radīt apstākļus, kuros dzīvniekam konkrētajā zonā uzturēties kļūst nekomfortabli. Viena no pieejamākajām vielām ar šādu iedarbību ir parastais ķiploks.
Ķiploku novārījuma vai uzlējuma sagatavošana ir vienkāršs process. Svaigas ķiploka daiviņas sasmalcina vai saspiež un pārlēj ar karstu ūdeni, ļaujot šķidrumam kādu laiku ievilkties un atdzist. Kad novārījums ir gatavs, to vienmērīgi ielej svaigi atrastajos kurmju uzkalniņos vai atsegtajās pazemes ejās. Šāda apstrāde nerada nekādu kaitējumu augsnei, mikroorganismiem vai tuvumā esošajām augu saknēm.
Tā kā dabas apstākļos aromāts pakāpeniski izgaro un izskalojas ar lietusūdeni, šo procedūru ieteicams atkārtot vairākas reizes pēc kārtas. Praksē vislabākos rezultātus izdodas sasniegt tad, ja apstrāde tiek veikta regulāri vairāku dienu garumā.
Papildus var izmantot arī citus aromātiskus dabas līdzekļus, piemēram, piparmētru ēterisko eļļu vai samteņu novārījumu, ko iepilina vai ielej tieši ejās.
Skaņas un vibrācijas izmantošana dārza aizsardzībai
Līdztekus jutīgajai ožai kurmji reaģē arī uz mazākajām augsnes svārstībām un neparastām skaņām. Zeme teicami vada vibrāciju, tādēļ jebkurš pastāvīgs vai neprognozējams troksnis liek dzīvniekam meklēt klusāku dzīvesvietu.
Tautas praksē bieži izmanto blīvi saburzītas alumīnija folijas bumbas, kuras ievieto tieši kurmja izraktajos tuneļos. Kad dzīvnieks pārvietojas pa eju vai kad augsnes mikrokustību ietekmē folija saskaras ar zemes sieniņām, veidojas nelielas skroderējošas skaņas un vibrācijas.
Lai gan cilvēkam zem zemes esošs troksnis nav dzirdams, pazemes iemītniekam tas ir pietiekams kairinājums, lai mainītu kustības virzienu.
Tāpat dārzā var izmantot citas mehāniskas ierīces, kas rada skaņu un svārstības. Zālienā iestiprināti koka stabiņi ar uzmontētām plastmasas pudelēm vai nelieliem vēja rādītājiem vēja ietekmē rada pastāvīgu mikrovibrāciju, kas caur stabiņu pārnesas uz augsni. Svarīgi nodrošināt, lai šie elementi būtu stingri ievietoti zemē, tādējādi garantējot efektīvāku svārstību nodošanu dziļākos augsnes slāņos.
Populārākie raksti šobrīd
Kompleksa pieeja un profilakse ilgtermiņa rezultātam
Lai panāktu stabilu rezultātu, viļņveidīga vai vienreizēja rīcība reti dod vēlamo efektu. Dārza kopšanā vislabāk strādā pacietīga un kompleksa pieeja, apvienojot dažādas neinvazīvas metodes.
Vispirms ieteicams apsekot visu teritoriju un noteikt vietas, kur aktivitāte ir vislielākā. Apstrādi ar aromātiskajiem šķīdumiem un vibrācijas elementiem vēlams sākt no dārza centra, pakāpeniski virzoties uz teritorijas malām. Šāda takts dod dzīvniekam iespēju netraucēti pamest pagalmu un pārvietoties uz blakus esošajām pļavām vai mežmalu.
Papildus var parūpēties par profilaktiskiem pasākumiem, piemēram, regulāru zāles pļaušanu, kas pati par sevi rada papildu troksni un traucē pazemes miera stāvokli. Jaunām dobumu vietām vai zāliena ierīkošanas brīdī apakšējos slāņos var ieklāt speciālus aizsargtīklus, kas fiziski neļauj kurmjiem izrakties virsmas līmenī.