Normunds Rutulis un prokuratūrai nav izdevies panākt vienošanos par piemērojamo sodu saistībā ar viņam inkriminēto braukšanu alkohola reibumā, tāpēc krimināllieta ir nodota izskatīšanai tiesā vispārējā kārtībā, noskaidroja aģentūra LETA.
Neminot personas vārdu, prokuratūra aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka šā gada 14. marta vakarā vīrietis, būdams alkohola ietekmē ar 2,01 promili alkohola koncentrāciju izelpotajā gaisā, Rīgā vadījis automašīnu “Cupra Formentor”. Viņš pārvietojies pa Lāčplēša ielu virzienā no Ernesta Birznieka-Upīša ielas uz Satekles ielas pusi, kad, veicot manevrus, iebraucis pretējā braukšanas joslā, kur izraisījis sadursmi ar pretim braucošo transportlīdzekli “Mercedes-Benz”.
Incidenta rezultātā notikusi ceļu satiksmes negadījuma situācija, kurā iesaistīti abi transportlīdzekļi, savukārt pēc apsūdzības uzrādīšanas vīrietis, komentējot lietas apstākļus, norādījis, ka savu vainu pilnībā atzīst un izdarīto nožēlo. Tomēr, tā kā starp pusēm netika panākta vienošanās par soda mēru, lietas tālāka izskatīšana turpināsies tiesas procesā.
Par šādu noziedzīgu nodarījumu Krimināllikums paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai arī probācijas uzraudzību, vienlaikus nosakot transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz pieciem gadiem. Šie soda veidi tiek piemēroti, ņemot vērā nodarījuma smagumu un apstākļus, kādos tas izdarīts.
Tāpat normatīvais regulējums paredz, ka noziedzīgā nodarījumā izmantotais transportlīdzeklis var tikt konfiscēts, ja tas pieder pašam pārkāpējam. Savukārt gadījumos, kad noziedzīgais nodarījums izdarīts ar citai personai piederošu transportlīdzekli, no vainīgās personas var tikt piedzīta pilna vai daļēja konkrētā transportlīdzekļa vērtība. Paralēli tam par ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu tiek sākta atsevišķa administratīvā lietvedība, kas tiek skatīta nodalīti no kriminālprocesa.
Prokuratūra norāda, ka lielākā daļa kriminālprocesu par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā parasti tiek pabeigti prokuratūrā, izmantojot prokurora priekšrakstu par sodu vai arī nosūtot lietu uz tiesu vienošanās procesa kārtībā. Šāda kārtība paredz iespēju prokuroram, apsūdzētajam un viņa aizstāvībai vienoties par vainas atzīšanu un soda apmēru, ja ir pietiekami noskaidroti lietas apstākļi un apsūdzētais piekrīt gan nodarījuma kvalifikācijai, gan pierādījumu apjomam un radītā kaitējuma vērtējumam.
Pēc vienošanās noslēgšanas visi krimināllietas materiāli kopā ar vienošanās protokolu tiek nosūtīti tiesai, kas pēc tam lemj par šādas vienošanās apstiprināšanu. Tomēr šajā konkrētajā gadījumā lieta ir nosūtīta izskatīšanai vispārējā kārtībā, jo prokurorei ar apsūdzēto nav izdevies panākt vienošanos par soda veidu un tā apmēru. Prokuratūrā aģentūrai LETA apstiprināts, ka apsūdzētajam ticis piedāvāts vienoties par reālu brīvības atņemšanas sodu, taču konkrēts soda termiņš publiski netiek atklāts.