Topošās valdības partneri ir vienojušies savā darbā neaiztikt tādus jautājumus, kas varētu radīt lieku spriedzi un šķelt sabiedrību.
Premjera amata kandidāts Andris Kulbergs no "Apvienotā saraksta" Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" apstiprināja, ka politiķi pašlaik neplāno diskutēt, piemēram, par Stambulas konvencijas atcelšanu.
Tā vietā jaunā koalīcija vēlas pilnībā koncentrēties uz neatliekamiem darbiem, kas saistīti ar ekonomikas stiprināšanu un valsts drošību. Šāda pieeja izvēlēta, lai politiskās domstarpības netraucētu risināt iedzīvotājiem pašlaik vissvarīgākās problēmas.
Andris Kulbergs skaidroja, ka jaunajai valdībai jau no pirmās dienas būs jāpilda ļoti konkrēti un maksimāli apjomīgi uzdevumi. Aptuveni 60 procenti no visiem lēmumiem, ko nāksies pieņemt Ministru kabinetam, būs tiešā veidā saistīti ar drošības jautājumiem un valsts saimniecisko attīstību. Politiķis neslēpa, ka priekšā stāv vairāki sarežģīti un nepopulāri lēmumi, kurus vairs nevarēs atlikt uz vēlāku laiku.
Kā vienu no spilgtākajiem piemēriem premjera amata kandidāts minēja nacionālo aviokompāniju "airBaltic". Šī uzņēmuma nākotne un ar to saistītie jautājumi nekur nepazudīs, un tos nevarēs vienkārši pāradresēt nākamajām valdībām. Jaunajai ministru komandai būs ļoti stingri un rūpīgi jāizvērtē visa pieejamā informācija, lai pieņemtu valstij visizdevīgāko lēmumu. Tas prasīs politisko drosmi un skaidru redzējumu.
Vienošanās par sabiedrības nešķelšanu
Lai gan tuvojas priekšvēlēšanu laiks un politiskās partijas parasti cenšas izmantot skaļus tematus savas popularitātes celšanai, šoreiz partneri ir vienojušies par citu stratēģiju. Kulbergs norādīja, ka kairinājumu un provokāciju var būt daudz, taču koalīcijai ir stingra noruna palikt pie iesāktā kursa. Viņi apzināti necilās tēmas, kas izraisa asas diskusijas un nesaskaņas iedzīvotāju vidū.
Tas attiecas arī uz jautājumiem par Stambulas konvencijas denonsēšanu jeb atcelšanu. Valdības veidotāji uzskata, ka valstij šobrīd ir pietiekami daudz citu nopietnu izaicinājumu, ar kuriem jātiek galā. Galvenais fokuss tiks saglabāts uz valsts aizsardzību un stabilitāti, nevis uz ideoloģiskiem strīdiem, kas tikai patērē laiku un enerģiju.
Jaunajā valdības modelī ir iecerēts ieviest daudz stingrāku sistēmu, kā izvērtēt katra ministra paveikto. Sadarbības līgumā ir iestrādāts konkrēts noteikums – katram potenciālajam ministram septiņu dienu laikā ir jāsagatavo un jāiesniedz saraksts ar darbiem. Tam jābūt plānam ar vismaz trīs ļoti skaidriem un izpildāmiem uzdevumiem, kas obligāti jāpaveic tuvāko piecu mēnešu laikā.
Šis saraksts kalpos par galveno mērauklu tam, cik labi ministrs tiek galā ar saviem pienākumiem. Pēc pieciem mēnešiem tiks vērtēts reālais rezultāts – vai solītais ir izdarīts vai nav. Kulbergs atzina, ka kopējais darbu saraksts katrai ministrijai, protams, būs daudz lielāks, taču šie trīs konkrētie punkti būs katra vadītāja personīgā prioritāte.
Andris Kulbergs vēlas mainīt līdzšinējo kārtību, kādā strādā Ministru kabinets, ieviešot jaunu politisko kultūru. Viņa izpratnē tas nozīmē, ka katram politiķim ir jāuzņemas pilna atbildība par savu jomu un pieņemtajiem lēmumiem. Vairs netiks pieļauta situācija, kad neērti vai sarežģīti jautājumi tiek vienkārši pārsūtīti no vienas ministrijas uz otru, izvairoties no atbildes.
Tāpat premjera amata kandidāts uzsvēra, ka viņam nav pieņemama prakse, kad valdības vadītājs piesavinās citu ministru panākumus. Ja kāds ministrs ir paveicis labu darbu, tie ir viņa nopelni, un tas ir jāvērtē kā visas komandas kopīgs panākums. Tajā pašā laikā, ja kāds pieļaus kļūdas, par tām būs jāatbild pašam autoram. Kulbergs apsolīja, ka vienmēr aizstāvēs savas komandas cilvēkus, ja pret viņiem tiks vērsti nepatiesi uzbrukumi. Viņš arī piebilda, ka gadījumā, ja pats kur kļūdīsies, viņš šīs kļūdas labos un uzņemsies par tām atbildību.
Kā top jaunā valdība
Šīs pārmaiņas politiskajā vidē sākās pēc tam, ka Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicināja Andri Kulbergu veidot jauno Ministru kabinetu. Vienošanos par kopīgu darbu, galvenajiem uzdevumiem un darba principiem jau ir parakstījuši četri politiskie spēki – "Apvienotais saraksts", "Jaunā Vienotība", Nacionālā apvienība un Zaļo un Zemnieku savienība.
Plānots, ka topošajā valdībā katrai no šīm četrām partijām pienāksies vienāds amatu skaits – katra saņems četras vietas. Ja Saeima atbalstīs šo piedāvājumu, opozīcijā paliks divas partijas – "Progresīvie" un "Latvija pirmajā vietā". Gala lēmumu par jaunās valdības apstiprināšanu Saeima varētu pieņemt jau tuvākajā laikā.