Dārza labiekārtošana un augu izvēle pie mājas logiem bieži ir saistīta ne tikai ar vizuālo estētiku, bet arī ar dažādiem vēsturiskiem uzskatiem. Noteikti koki, krūmi un telpaugi jau izsenis ir apvīti ar mītiem par to spēju piesaistīt nesaskaņas vai nemieru, ja tie atrodas pārāk tuvu dzīvojamajai zonai.
Šajā rakstā aplūkota dārza plānošana un augu izvietošana, balstoties uz racionāliem un tradicionāliem principiem, lai zaļumi neradītu diskomfortu ikdienā. Izvēloties pareizo vietu katram stādījumam, ir iespējams izveidot harmonisku vidi gan pagalmā, gan iekštelpās.
Vēsturiski cilvēki rūpīgi sekoja līdzi tam, kādi zaļumi kuplo tiešā dzīvojamo ēku tuvumā. Mūsdienās uzkrātie novērojumi rāda, ka dabā nav pašmērķīgi sliktu vai bīstamu augu, taču katrai sugai ir savas bioloģiskās un vizuālās īpatnības.
Problēmas parasti rodas tad, ja liela izmēra koks vai specifisks krūms tiek iestādīts nepiemērotā attālumā no pamatiem vai logiem. Tas, kas lieliski kalpo kā dabisks norobežojums pie tālākas teritorijas robežas, var radīt lieku ēnu, mitrumu vai vizuālu smagumu, atrodoties tieši blakus mājas sienai.
Skujkoki un dzeloņaini krūmi teritorijas perimetram
Tradicionālie uzskati vēsta, ka egles un priedes mājas tuvumā var nest vientulību vai skumjas. Raugoties no tīri praktiskā viedokļa, šiem kokiem ir ļoti spēcīga un plaša sakņu sistēma, kas gadu gaitā var bojāt ēkas pamatus vai pacelt gājēju celiņu segumu.
Turklāt blīvie skuju zari aiztur saules gaismu, radot pastāvīgu ēnu un veicinot sūnu un mitruma uzkrāšanos uz sienām. Tas pats attiecas uz lieliem, dzeloņainiem krūmiem, kas iestādīti pārāk tuvu ejām.
Tomēr šie paši augi ir lieliski piemēroti dārza ārējām robežām. Skujkokus un tādus krūmus kā mahonijas, buksusus vai ligustrus ieteicams stādīt gar žogu vai pie vārtiem. Tur tie veido blīvu, zaļu dzīvžogu, kas pasargā pagalmu no vēja, ielas putekļiem un garāmgājēju skatieniem. Šāds izvietojums nodrošina privātuma sajūtu un rada dabisku barjeru ap īpašumu, neietekmējot mājas mikroklimatu.
Istabas augu izvietojums un to loma telpās
Līdzīgi noteikumi par piemērotas vietas izvēli attiecas arī uz telpaugiem. Dažreiz tādi populāri augi kā monsteras, diefenbahijas, papardes un kaktusi tiek dēvēti par enerģijas patērētājiem, kas var traucēt mierīgu miegu.
Bioloģiski daudzi no šiem augiem naktī patērē skābekli un izdala ogļskābo gāzi lielākā apjomā nekā citi ziedi, kā arī dažu sugu sula ir kairinoša. Tāpēc tos tiešām nav ieteicams novietot guļamistabās vai bērnu istabās, kur nepieciešama maksimāli tīra un mierīga gaisa vide atpūtai.
Tajā pašā laikā šie augi ir ļoti noderīgi citās mājas daļās. Lielās lapas un aktīvā vielmaiņa palīdz attīrīt gaisu telpās, kurās ikdienā uzturas daudz cilvēku vai darbojas elektroierīces. Monsteras un papardes ir piemērotas viesistabām, plašiem gaiteņiem, mājas ieejas zonām vai darba kabinetiem blakus datoram. Šajās zonās tie palīdz uzturēt optimālu gaisa mitrumu un vizuāli atsvaidzina darba vidi.
Populārākie raksti šobrīd
Vīteņaugi un koki ar nokareniem zariem
Raudošie vītoli un efejas tautas folklorā bieži tiek saistīti ar skumjām un nesaskaņām ģimenē. No praktiskās puses raudošajam vītolam ir nepieciešams liels mitruma daudzums, tādēļ tā stādīšana tieši zem logiem nav loģiska – koks meklēs ūdeni un var bojāt pazemes komunikācijas. Vītola dabiskā un piemērotākā vieta ir pie dīķa, akas vai pašā pagalma malā, kur tas netraucē būvēm.
Efeja, kas klāj dzīvojamās mājas sienas, var radīt pastāvīgu mitrumu un ar savām gaisa saknēm bojāt apmetumu vai koka apdari. Ja ir vēlme audzēt efejas, tām labāk izvēlēties saimniecības ēku mūra sienas, akmens sētas vai tālākus žogus. Tur šis vīteņaugs kalpos kā blīvs zaļš ekrāns.
Ja ir vēlēšanās redzēt vīteņaugus tieši pie mājas vai terases, efejas vietā praktiskāk ir izvēlēties klematisas jeb mežvīteņus. Tie ir mazāk agresīvi pret būvkonstrukcijām, bagātīgi zied un rada mājīgu, sakoptu noskaņu, neprasot sarežģītu kopšanu.