Savstarpējās attiecības darba vietā lielā mērā ietekmē ikdienas pašsajūtu un darba produktivitāti. Profesionālajā vidē ik pa laikam nākas saskarties ar kolēģiem, kuru uzvedība rada spriedzi un apgrūtina kopējo mērķu sasniegšanu.
Šādu rīcību mēdz dēvēt par toksisku, taču psiholoģijā tam ir dziļāks skaidrojums, kas bieži vien ir saistīts ar paša cilvēka iekšējām problēmām. Rakstā aplūkotas četras raksturīgākās pazīmes, kas palīdz atpazīt sarežģītus uzvedības modeļus, kā arī skaidroti šādas rīcības iemesli. Izprotot situācijas cēloņus, ir vieglāk izvēlēties piemērotāko rīcības stratēģiju ikdienas komunikācijā.
Bieži vien aiz kaitinošas vai traucējošas uzvedības neslēpjas apzināta vēlme kādam kaitēt. Speciālisti uzsver, ka pastiprināta kritika, vēlme visu kontrolēt un emocionāli uzliesmojumi stresa situācijās visbiežāk liecina par cilvēka paša nedrošību vai kontroles zaudēšanas bailēm.
Profesionālajā vidē šo izpausmju laicīga pamanīšana ļauj labāk pasargāt savu emocionālo līdzsvaru. Tas palīdz neuztvert kolēģu reakcijas pārāk personiski un saglabāt profesionālu distanci.
Šķēršļu radīšana un citu progresa kavēšana
Viena no pamanāmākajām pazīmēm ir tieša vai netieša traucēšana kolēģu ikdienas darbā. Tas mēdz izpausties situācijās, kad nepieciešama vienkārša sadarbība, informācijas apmaiņa vai atbalsts kopēja uzdevuma izpildē. Cilvēks var apzināti vilcināties ar atbilžu sniegšanu, nedalīties ar nepieciešamajiem datiem vai sarežģīt procesus tur, kur viss būtu atrisināms dažu minūšu laikā.
Šāda rīcība parasti nav saistīta ar darba pienākumu nezināšanu. Tam pamatā ir vēlme kompensēt savu iekšējo bezspēcības sajūtu. Kontrolējot citu cilvēku darba tempu un rezultātus, šādi darbinieki mēģina mākslīgi paaugstināt savu nozīmību komandā. Rezultātā cieš kopējais projekta ātrums, un pārējiem komandas biedriem jātērē papildu enerģija šķēršļu pārvarēšanai.
Populārākie raksti šobrīd
Attiecību pārvēršana par darījumu uzskaiti
Vēl viena izteikta iezīme ir pastāvīga savstarpējo pakalpojumu un izpalīdzēšanas uzskaite. Veselīgā kolektīvā atbalsts balstās uz kopēju mērķu sasniegšanu un dabisku sadarbību.
Turpretim sarežģītās attiecībās katra rīcība tiek vērtēta pēc principa "kurš, kam un cik ir parādā". Ja kolēģis sniedz palīdzību, viņš jau laikus sagaida konkrētu atlīdzību vai pretpakalpojumu nākotnē.
Lai gan jebkuras sociālās attiecības zināmā mērā ir abpusējas, pārmērīga koncentrēšanās uz personīgo ieguvumu grauj uzticēšanos. Komandas ietvaros pazūd spontānumas un vēlme palīdzēt vienkārši tāpēc, lai darbs tiktu izdarīts labāk. Šāda pieeja rada saspringtu gaisotni, kurā katrs solis tiek fiksēts un izvērtēts no izdevīguma pozīcijām.
Savu emociju un negatīvisma pārnešana uz apkārtējiem
Stresa pilnā darba vidē, kurā pastāv stingra hierarhija, nereti var novērot parādību, ko psiholoģijā dēvē par emocionālo pārnešanu. Tas notiek tad, kad cilvēks nespēj tikt galā ar savu neapmierinātību, nogurumu vai bailēm un novirza šīs emocijas uz pilnīgi nesaistītiem cilvēkiem.
Tā vietā, lai risinātu reālo problēmu ar vadību vai konkrēto situāciju, neapmierinātība tiek izgāzta pār kolēģiem vai padotajiem.
Šādos brīžos reakcija parasti neatbilst situācijas nopietnībai. Kolēģis var kļūt ass, aizskarošs vai ignorējošs par sīkumiem, kas ikdienā pat netiktu pamanīti. Apkārtējiem tas liek pastāvīgi justies trauksmaini, jo nekad nevar paredzēt, kāda būs reakcija uz parastiem darba jautājumiem.
Sīku kļūdu pārspīlēšana un konfliktu radīšana
Cilvēki ar tendenci uz sarežģītu komunikāciju bieži koncentrējas uz citu pieļautajām nebūtiskajām kļūdām. Tā vietā, lai ātri novērstu pārrakstīšanos, nelielu neprecizitāti dokumentā vai īsu nokavēšanos, situācija tiek pacelta publiskā līmenī. Sīkums tiek pārvērsts par nopietnu pārkāpumu, rīkojot garas diskusijas vai pat iesaistot vadību.
Šāda taktika kalpo kā veids, lai apliecinātu sevi uz citu fona. Izgaismojot un palielinot citu nepilnības, cilvēks cenšas demonstrēt savu profesionalitāti un saglabāt autoritāti. Tas palīdz novērst uzmanību no paša trūkumiem, taču kolektīvā rada bailes kļūdīties, kas bremzē radošumu un atklātu sarunu attīstību.
Efektīvākais veids, kā sadzīvot ar šādiem uzvedības modeļiem darba vietā, ir veselīgas distances saglabāšana. Tas nozīmē emocionālu neiesaistīšanos provokācijās un koncentrēšanos tikai uz tiešajiem darba faktiem. Izpratne par to, ka šāda rīcība liecina par paša cilvēka iekšējām grūtībām, palīdz reaģēt mierīgāk un neļauj darba domstarpībām pāraugt personīgā naidā.