Latvijas politiskajā vidē ir sākušās oficiālas konsultācijas par jaunas valdības izveidi pēc tam, kad Ministru prezidente paziņoja par atkāpšanos no amata. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tiekas ar visu Saeimā pārstāvēto frakciju pārstāvjiem, lai pārrunātu tālākos rīcības scenārijus un politisko spēku gatavību sadarboties.
Partija "Jaunā Vienotība" pēc šīs tikšanās ir paudusi savu gatavību piedalīties nākamā Ministru kabineta izveidē dažādos statusos. Šis process ietekmēs valsts pārvaldes darbu un tuvākajā laikā veicamos uzdevumus parlamentā.
Politisko spēku sarunas un Jaunās Vienotības gatavība sadarbībai
"Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics pēc sarunas ar Valsts prezidentu apstiprināja, ka partija ir atvērta dažādiem politiskajiem scenārijiem. Politisko konsultāciju kontekstā partija pauž gatavību gan uzņemties iniciatīvu un vadīt jauno koalīciju, gan iesaistīties citu politisko spēku veidotā valdībā kā sadarbības partneris.
Pašlaik publiskajā telpā tiek apspriesti vairāki iespējamie premjera amata kandidāti, tomēr "Jaunā Vienotība" šobrīd oficiāli nevirza savu pārstāvi šim postenim. Šis jautāums pirmajā tikšanās reizē ar prezidentu netika detalizēti skatīts, taču situācija var mainīties, ja valdības veidošanas sarunas ieilgs.
Vienlaikus partija ir skaidri definējusi savas sadarbības robežas un partnerus, ar kuriem kopīgs darbs nav iespējams. "Jaunā Vienotība" neizskata iespēju veidot koalīciju ar partiju "Latvija pirmajā vietā" un politiskā spēka "Stabilitātei" deputātiem. Pret pārējiem parlamentā esošajiem politiskajiem spēkiem partijai šobrīd nav noraidošu iebildumu, ja vien topošās valdības mērķi atbilst valsts interesēm.
Valdības krīzes iemesli un pašreizējā situācija parlamentā
Pašreizējā valdības krīze saasinājās pēc tam, kad Ministru prezidente Evika Siliņa paziņoja par demisiju, pirms tam atbrīvojot no amata zemkopības ministru Armandu Krauzi, kurš pārstāv Zaļo un zemnieku savienību. Domstarpības un konflikti esošajā koalīcijā pastiprinājās pēc premjeres lēmuma pieprasīt aizsardzības ministra Andra Sprūda demisiju.
Šis solis bija saistīts ar nesenajiem dronu incidentiem Latgalē, kas izraisīja plašas diskusijas par drošību. Partija "Progresīvie" jau iepriekš aicināja Valsts prezidentu uzsākt konsultācijas, norādot uz valdības rīcībspējas trūkumu.
Pašlaik iniciatīvu jauna Ministru kabineta veidošanā ir uzņēmušies vairāki citi politiskie spēki – Nacionālā apvienība, Zaļo un zemnieku savienība un "Apvienotais saraksts". Šīs partijas izskata iespējas piesaistīt arī citus sadarbības partnerus, tostarp "Jauno Vienotību". Sarunu mērķis ir atrast stabilu parlamentāro vairākumu, kas spētu nodrošināt valsts vadību un lēmumu pieņemšanu Saeimā.
Tuvākajā laikā veicamie darbi un prioritātes
Neatkarīgi no tā, kā noslēgsies valdības veidošanas sarunas, parlaments un topošais Ministru kabinets saskarsies ar vairākiem steidzamiem uzdevumiem. Tikšanās laikā Rīgas pilī tika uzsvērts, ka saruna bijusi konstruktīva un tajā galvenā uzmanība pievērsta valsts funkciju nepārtrauktībai.
Starp svarīgākajām prioritātēm tiek minēta valsts iekšējā un ārējā drošība. Tāpat ir būtiski nodrošināt stabilu un drošu vēlēšanu procesu, lai novērstu jebkādus ārējus apdraudējumus vai iejaukšanās mēģinājumus. Paralēli politiskajām sarunām valsts pārvaldei ir jāsāk darbs pie nākamā gada budžeta projekta sagatavošanas.
Īpaša uzmanība šajā procesā tiks pievērsta efektīvai Eiropas Savienības fondu finansējuma piesaistei un apguvei. Tāpat politiķi norāda, ka parlamenta darbā joprojām ir stingri jāievēro cilvēktiesību principi. Ņemot vērā pašreizējo saspīlējumu, politiskās vides pārstāvji tiek aicināti mazināt asu retoriku un strādāt pie valstiski svarīgu lēmumu pieņemšanas.