Saeima ir pieņēmusi būtiskas izmaiņas Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz pakāpenisku budžeta palielinājumu valsts drošībai. Sākot ar 2027. gadu, Latvija plāno aizsardzībai atvēlēt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tādējādi nostiprinot ilgtermiņa saistības pret valsts aizsardzības spēju stiprināšanu un starptautiskajiem partneriem.
Šāds lēmums ir saistīts ar aktuālo ģeopolitisko situāciju un nepieciešamību nodrošināt prognozējamu finansējumu militārajām vajadzībām un infrastruktūrai. Iepriekš noteiktais mērķis bija 3% no IKP, taču jaunie grozījumi nosaka ievērojami augstāku latiņu nākamajiem desmit gadiem.
Šo iniciatīvu sākotnēji rosināja Valsts prezidents, uzsverot, ka konsekvents finansējuma pieaugums ir izšķirošs valsts drošības garantēšanai. Tas ir tiešs turpinājums NATO sanāksmēs pieņemtajām apņemšanām, kas paredz dalībvalstu investīciju palielināšanu līdz 2035. gadam. Finanšu ministrija apstiprina, ka mērķa sasniegšanai būs nepieciešami ievērojami papildu līdzekļi, tomēr tas tiek uzskatīts par prioritāru virzienu valsts attīstībā.
Finansējuma pieaugums un plānotie izdevumi
Lai sasniegtu nosprausto 5% robežu, valsts budžetā būs jāatrod papildu finansējums, kas katru gadu pieaugs. Aprēķini rāda, ka 2027. gadā papildus būtu nepieciešami aptuveni 92 miljoni eiro, savukārt turpmākajos gados šī summa palielināsies, 2030. gadā pārsniedzot pat miljarda eiro robežu. Šis finansējums nav paredzēts tikai tūlītējiem tēriņiem, bet gan ilgtermiņa investīcijām, kas ļautu Latvijai kļūt par piemēru citām NATO dalībvalstīm.
Papildu līdzekļi ir būtiski, lai nodrošinātu ne tikai esošo spēju uzturēšanu, bet arī jaunu tehnoloģiju ieviešanu. Tas ietver gan pretgaisa aizsardzības sistēmu papildināšanu, gan lielkalibra munīcijas krājumu veidošanu. Tāpat plānots turpināt bruņoto spēku vienību mehanizāciju, iegādājoties jaunas kaujas mašīnas, lai pilnībā nokomplektētu nepieciešamos bataljonus atbilstoši NATO standartiem.
Investīcijas tehnoloģijās un infrastruktūrā
Aizsardzības ministrija ir iezīmējusi konkrētas jomas, kurās tiks ieguldīti papildu resursi. Viena no prioritātēm ir dronu un pretdronu sistēmu attīstība, kas mūsdienu militārajos konfliktos ieņem arvien lielāku lomu.
Plānots veicināt arī vietējo industriju un inovācijas, lai valsts spētu pati nodrošināt daļu no nepieciešamā ekipējuma un risinājumiem. Tas ir svarīgs signāls arī starptautiskajiem investoriem, parādot valsts nopietno attieksmi pret aizsardzības nozares attīstību.
Būtiski ieguldījumi plānoti arī valsts infrastruktūrā. Tas ietver Sēlijas poligona tālāko izbūvi un Baltijas aizsardzības līnijas pilnveidošanu. Tāpat uzmanība tiks pievērsta Zemessardzes bāžu attīstībai un jaunu munīcijas noliktavu celtniecībai. Jūras spēkos tiks meklēti risinājumi novecojušo kuģu nomaiņai, kā arī tiks vērtētas iespējas attīstīt pretballistisko raķešu spējas, kas stiprinātu reģionālo drošību.
Cilvēkresursu stiprināšana un dienesta attīstība
Līdztekus tehniskajam nodrošinājumam, lielāks finansējums ļaus palielināt arī aizsardzībā iesaistīto personu skaitu. Valsts mērķis ir pakāpeniski palielināt Valsts aizsardzības dienestā iesaukto skaitu līdz 4000 cilvēkiem gadā. Tam nepieciešami līdzekļi gan algām un sociālajām garantijām, gan pilnvērtīgam ekipējumam un apmācību procesam.
Tāpat tiek plānots palielināt profesionālā dienesta karavīru skaitu, mērķējot uz vismaz 10 000 aktīvajā dienestā esošiem speciālistiem. Īpaša uzmanība tiks veltīta arī brīvprātīgo iesaistei un rezerves karavīru apmācībai, nodrošinot, ka valsts aizsardzības sistēma ir aptveroša un gatava dažādiem scenārijiem.