Latvijas valdība gatavojas izskatīt priekšlikumu par akcīzes nodokļa samazināšanu dīzeļdegvielai, lai mazinātu straujā cenu kāpuma ietekmi uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
Finanšu ministrijas sagatavotais plāns paredz nodokļa likmi samazināt par aptuveni 15%, kas tiešā veidā atspoguļotos mazumtirdzniecības cenās degvielas uzpildes stacijās. Šis solis tiek virzīts kā pagaidu risinājums ārkārtas situācijā, reaģējot uz globālajām naftas tirgus svārstībām. Ja lēmums tiks apstiprināts, izmaiņas skars plašu loku degvielas patērētāju, tostarp lauksaimniekus.
Paredzamais cenu kritums un izmaiņu termiņi
Saskaņā ar aprēķiniem, akcīzes nodokļa samazinājums dīzeļdegvielas cenu litrā varētu sarucināt par aptuveni 8,6 centiem, iekļaujot arī pievienotās vērtības nodokli. Pašlaik plānots, ka jaunā, zemākā likme stātos spēkā no 2026. gada 1. aprīļa un būtu aktuāla līdz pat jūnija beigām. Šis samazinājums attiektos ne tikai uz standarta degvielu, bet arī uz marķēto dīzeļdegvielu, ko lauku darbos izmanto lauksaimnieki.
Likumprojekts paredz nodokļa likmi 1000 litriem samazināt no pašreizējiem 467 eiro uz 396 eiro. Šādas izmaiņas nozīmētu, ka Latvija uz laiku kļūtu par valsti ar zemāko akcīzes nodokli dīzeļdegvielai Baltijā. Salīdzinājumam – Igaunijā šī likme pašlaik ir 428 eiro, bet Lietuvā tā sasniedz 553,6 eiro par 1000 litriem.
Baltijas valstu rīcība un tirgus situācija
Latvija savu rīcību koordinē ar kaimiņvalstīm, lai kopīgi mazinātu tā dēvēto tirgus šoku. Lai gan katra valsts izvēlas savus instrumentus, mērķis ir kopīgs – nepieļaut pārmērīgu cenu slogu iedzīvotājiem.
Piemēram, Igaunija ir pārskatījusi savus iepriekšējos plānus un nolēmusi pagaidām nepaaugstināt nodokļus, savukārt Lietuva strādā pie līdzīgiem mehānismiem kā Latvija. Šāda kaimiņvalstu sadarbība palīdz saglabāt reģiona konkurētspēju un novērš strauju patērētāju aizplūšanu uz kaimiņvalstu degvielas uzpildes stacijām.
Globālie naftas piegādes traucējumi ir radījuši apstākļus, kur dīzeļdegvielas cena Latvijas tirgū vietām ir sasniegusi pat divu eiro robežu litrā. Šāds līmenis rada ievērojamas grūtības ne tikai mājsaimniecībām, bet arī kritiski svarīgiem dienestiem.
Gan neatliekamā medicīniskā palīdzība, gan drošības struktūras ir tieši atkarīgas no degvielas pieejamības un izmaksām. Aprēķināts, ka bez valsts iesaistes papildu slogs ekonomikai mēnesī varētu veidot pat 50 miljonus eiro.
Ietekme uz valsts budžetu un tālākie soļi
Lai gan akcīzes nodokļa ieņēmumi samazinātos, valsts budžeta kopējā bilance varētu palikt stabila. Tas skaidrojams ar to, ka augstāka degvielas cena palielina pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumus, kas zināmā mērā kompensē akcīzes nodokļa kritumu.
Finanšu ministrija šo modeli sauc par fiskāli neitrālu risinājumu, kas nozīmē, ka valsts spēj sniegt atbalstu, neradot lielu iztrūkumu kopējā budžeta plānā.
Šobrīd likumprojekts ir nodots saskaņošanai, un galīgais lēmums būs jāpieņem valdībai un vēlāk arī Saeimai. Tas ir juridisks process, kas prasa laiku, taču skaidrība par tālāko virzību parasti rodas drīz pēc valdības sēdes. Iedzīvotājiem tas nozīmē nepieciešamību sekot līdzi aktuālajām ziņām, jo izmaiņas stājas spēkā noteiktā datumā. Ja viss noritēs pēc plāna, aprīļa sākumā dīzeļdegvielas cenām vajadzētu kļūt draudzīgākām lietotājiem.
Praktiskā līmenī tas nozīmē, ka ietaupījums būs jūtams ikvienā uzpildes reizē. Uzņēmumiem, kas nodarbojas ar loģistiku un kravu pārvadājumiem, šādas izmaiņas palīdzēs saglabāt pakalpojumu cenas esošajā līmenī, neceļot tās dēļ augstajām degvielas izmaksām. Tas savukārt kavē vispārējo cenu pieaugumu precēm veikalu plauktos, jo transportēšanas izmaksas ir viena no svarīgākajām preces pašizmaksas sastāvdaļām.