Es cepu zivis tā, kā man mācīja vecmāmiņa – tās vienmēr ir pārklātas ar zeltainu garoziņu, bet vidū sulīgas

Agrāk, kad mājā smaržoja pēc ceptas zivs, visi zināja, ka pie plīts ir vecmāmiņa. Karūsas un saidas šņāca pannā, un virtuvē virmoja tas pats aromāts – mājīgs, omulīgs, bērnības garša.

Lai iegūtu tieši īsto zivi – ar zeltainu garoziņu un maigu mīkstumu –, jums tikai jāievēro daži vienkārši noteikumi.

Zivs sagatavošana

Cepšanai izvēlieties zivis ar stingru tekstūru: zandartus, karūsas, līdakas vai pangasijas.

Notīriet zivi no zvīņām, izņemiet iekšas un rūpīgi noskalojiet zem vēsa ūdens.

Pēc tam – svarīgs solis – nosusiniet ar papīra dvieļiem. Sausa virsma ļaus garozai kļūt zeltainai, nevis vārītai.

Vecmāmiņas marināde

Vecmāmiņa vienmēr teica: "Ļaujiet zivij nostāvēties sālī un garšvielās – tā garšos labāk."

Uz katriem 1 kg zivju pievienojiet 10–15 g sāls, nedaudz melno piparu, paprikas un kaltētu diļļu vai timiāna. Lai zivs būtu maigāka, varat pievienot tējkaroti citrona sulas vai etiķa. Ļaujiet zivij atpūsties vismaz 15–20 minūtes.

LASI VĒL:

Kā pareizi cept zivis 

Izmantojiet pannu ar biezu dibenu — čuguna vai nepiedegošu. Izmantojiet tikai rafinētu saulespuķu vai kukurūzas eļļu. Tai jābūt labi uzkarsētai, bet ne dūmojošai.

Pirms cepšanas apviļājiet zivi miltos. Vislabāk ir izmantot kukurūzas cieti, jo tā padara garoziņu īpaši kraukšķīgu.

Ievietojiet gabaliņus pannā tā, lai tie nesaskartos viens ar otru.

Vispirms cepiet bez vāka, līdz apakša ir zeltaini brūna. Pēc tam uzmanīgi apgrieziet un pārklājiet ar vāku, lai zivs varētu iztvaikot.

Cepiet mazas zivtiņas 2–3 minūtes no katras puses. Cepiet lielākus gabaliņus 4–5 minūtes.

Gatavās zivtiņas var viegli apslacīt ar citrona sulu. Pasniedziet ar kartupeļu biezeni, griķiem vai dārzeņiem, lai iegūtu neaizmirstamu garšu.

Vecmāmiņas padoms: lai zivs nesadalītos, nekad neapgrieziet to priekšlaicīgi — pagaidiet, līdz tā viegli atdalās no pannas.