Attiecības starp māti un meitu tiek uzskatītas par vienām no spēcīgākajām un dziļākajām sievietes dzīvē. Tās var kļūt par atbalsta, siltuma un gudrības avotu, taču dažreiz tās pārvēršas par spriedzes, sāpju un pat psiholoģiskas traumas lauku.
Ir svarīgi atšķirt īslaicīgus konfliktus un krīzes brīžus attīstībā no toksiskiem uzvedības modeļiem, kas iznīcina uzticību un nodara kaitējumu. Psychology Today ir identificējis vairākus galvenos signālus, kas palīdz saprast, ka mātes un meitas attiecībās kaut kas nav kārtībā.
Kontrole un sods dialoga vietā
Tā vietā, lai uzklausītu meitu, māte uz jebkādām domstarpībām reaģē ar kliegšanu, sodīšanu vai atsvešināšanos. Bērnībā tas var izskatīties kā aizliegums iet ārā vai "ignorēšana". Pieaugušā vecumā tas var izskatīties kā skarbas frāzes, piemēram: "Ja tu dari to pa savam, tad tu neesi mana meita." Pārmērīga kontrole atņem bērnam autonomijas sajūtu un veido bailes no saviem lēmumiem.
Dialoga un kompromisa trūkums
Veselīgās attiecībās, pat ar atšķirīgiem viedokļiem, ir vieta diskusijai. Toksiskās ģimenēs māte vai nu pazemo meitas izvēli, vai vienkārši atsakās klausīties. Piemēram, meita izvēlas citu profesiju vai partneri, un māte to sauc par "stulbumu", "kaunu" vai "ģimenes vērtību nodevību". Šāda uzvedība atņem meitai tiesības uz savu balsi un iznīcina uzticību.
LASI VĒL:
Meitai piedēvē "iedzimtus rakstura trūkumus"
Dažās ģimenēs konflikti pāriet apsūdzību līmenī, jebkurš meitas pieņemtais lēmums tiek interpretēts kā pierādījums viņas "nepateicībai", "vājumam" vai "nespējai dzīvot pareizi". Tā vairs nav kritika par indivīda rīcību, bet gan uzbrukums indivīdam. Rezultātā meita sāk apšaubīt savu vērtību, attīstās trauksme vai krāpnieka sindroms.
Jebkuras domstarpības sauc par "necieņu"
Tradicionālajās kultūrās bieži atsaucas uz bausli "godā savu tēvu un māti". Taču dažreiz šī norma tiek izmantota kā veids, lai piespiestu meitu apklust un atteikties no sava viedokļa.
Tas tiek uzskatīts par manipulāciju un vainas novelšanu uz citu, māte pozicionē sevi kā “upuri”, lai gan patiesībā viņa apspiež veselīgu dialogu.
Pilnīga attiecību noraidīšana
Frāzes, piemēram: “Ja tu darīsi to pa savam, tu vari aizmirst ceļu uz manām mājām” vai “Vai nu klausies manī, vai es tevi vairs nepazīstu” ir toksisku attiecību galēja izpausme. Mīlestības un pieņemšanas vietā māte izvirza ultimātus.
Šādi vārdi rada dziļas brūces un bieži vien kļūst par emocionāla lūzuma un meitas atsvešināšanās no ģimenes cēloni.
Cik svarīgi ir saprast, kas ir kas
Ne katrs strīds starp māti un meitu ir toksisks. Konflikti ir dabiski, tie rodas brīžos, kad meita iemācās aizstāvēt savas robežas un neatkarību. Tomēr regulārs spiediens, manipulācijas un noniecināšana nav “audzināšanas grūtības”, bet gan neveselīgu attiecību pazīmes.
Ir nepieciešams: noteikt skaidras personīgās robežas, sazināties ar speciālistu, lai pārvarētu traumu, meklēt atbalstu no draugiem, partneriem vai kopienām, kur tevi novērtē un pieņem.
Attiecības ar māti ir pamats, uz kura tiek veidota pašapziņa un sievietes identitāte. Ja šis pamats ir toksisks, ir svarīgi to laikus pamanīt, saukt lietas īstajos vārdos un sākt ceļu uz dziedināšanu. Atcerieties, ka mīlestība nav kontrole vai manipulācija, bet gan atbalsts, pieņemšana un cieņa pret savu izvēli.
