Sīpolu audzēšana dārzā prasa precīzu pieeju, īpaši vasaras pirmajā mēnesī, kad mainās auga attīstības fāzes. Šajā laikā dārzeņi sākumā aktīvi veido zaļo masu, bet pēc tam pakāpeniski pārvieto uzkrātās uzturvielas uz pazemes daļu.
Pareizi izvēlēts mēslošanas režīms jūnijā palīdz nodrošināt, ka sīpoli izaug lieli, stingri un ir piemēroti ilgstošai uzglabāšanai. Rakstā ir apkopoti praktiski un dārzā viegli īstenojami padomi par piemērotāko barības vielu izvēli un pareizu laistīšanu šajā periodā.
Sīpolu augšanas ciklā ir divi galvenie posmi, un katrā no tiem augam ir nepieciešami atšķirīgi elementi. Pirmajā posmā, kad veidojas loki, galvenā loma ir slāpeklim, kas stimulē augšanu. Savukārt vēlāk, kad sāk briest pati galviņa, slāpekļa padeve ir jāsamazina, dodot vietu fosforam un kālijam.
Pārmērīgs slāpekļa daudzums vasaras vidū var radīt situāciju, kad laksti kļūst milzīgi, bet paši sīpoli paliek mazi un ātri bojājas. Tāpēc mēslošanai jūnijā ir noteikta secība, kas palīdz augam dabiski pāriet no zaļumu audzēšanas uz ražas briedināšanu.
Pareiza pieeja lokiem un laistīšanai
Viena no būtiskākajām kļūdām sīpolu audzēšanā ir loku noplūkšana tiem augiem, kurus plānots novākt rudenī. Ja regulāri tiek traumēti zaļumi, augs patērē papildu enerģiju jaunu loku dzīšanai, kā rezultātā pati galviņa neizaug pietiekami liela. Zaļumu ieguvei uzturā ieteicams izvēlēties atsevišķas dobes vai speciālas loku šķirnes.
Sīpolu sakņu sistēma atrodas tuvu augsnes virskārtai un ir salīdzinoši vāja, tāpēc tie vislabāk uzņem barības vielas šķidrā veidā. Mēslojumu drīkst iestrādāt tikai iepriekš samitrinātā augsnē, lai neapdedzinātu trauslās saknes.
Tāpat ir svarīgi sekot līdzi tam, lai sagatavotie šķīdumi nebūtu pārāk koncentrēti. Sausā un karstā laikā dobes ir regulāri jālaista, un mitruma saglabāšanai augsnē var izmantot mulčēšanu ar tīriem salmiem. Sīpoli labi reaģē uz organiskas izcelsmes barošanu, piemēram, dažādiem zāles vai pelnu uzlējumiem.
Pirmā un otrā papildmēslošana jūnijā
Pirmā mēslošana parasti tiek veikta brīdī, kad sīpolam ir izveidojušās aptuveni septiņas līdz astoņas lapas. Ja redzams, ka loki ir bāli un augšana ir palēnināta, var izmantot karbamīdu vai salpetri, ņemot 20 līdz 30 gramus granulētā līdzekļa uz 10 litriem ūdens. Alternatīva ir dabīgais zāļu uzlējums, ko atšķaida attiecībā viens pret desmit.
Lai uzlabotu minerālvielu uzsūkšanos, šim maisījumam var pievienot vienu ēdamkaroti citronskābes. Ja tiek izmantots gatavs saliktais minerālmēslojums ar formulu 20:20:20, priekšroka jādod maisījumiem bez hlora, jo šis elements var negatīvi ietekmēt augšanu. Labi noder arī mērens vistas mēslu uzlējums, kas atšķaidīts attiecībā viens pret divdesmit.
Otrā piebarošana seko aptuveni desmit līdz četrpadsmit dienas pēc pirmās. Šajā fāzē slāpekļa devu samazina un koncentrējas uz fosforu un kāliju. Uz desmit litriem ūdens var ņemt divas ēdamkarotes amonija fosfāta jeb diamofosa, ar šo daudzumu aplaistot aptuveni vienu kvadrātmetru dobes. Cits variants ir maisījums no vienas ēdamkarotes kālija sulfāta un divām ēdamkarotēm dubultā superfosfāta uz to pašu ūdens daudzumu.
Populārākie raksti šobrīd
Kombinētais pelnu un zāļu uzlējums
Efektīva metode abu mēslošanas reižu nodrošināšanai ir kombinētais pelnu šķīdums. Tā pagatavošanai vienu litru koka pelnu aplej ar verdošu ūdeni un pēc tam papildina ar tīru ūdeni, lai kopējais apjoms sasniegtu 20 litrus. Šim maisījumam pievieno vienu litru raudzēta zāļu uzlējuma un 10 gramus borskābes, kas iepriekš pilnībā izšķīdināta nelielā daudzumā karsta ūdens.
Sagatavoto šķidrumu atstāj ievilkties līdz vakaram. Dobes laistīšanu veic vēlās pēcpusdienas stundās vai vakarā, pirms tam augsni kārtīgi samitrinot ar tīru ūdeni. Laistīšanas laikā pelnu šķidrums ir regulāri jāsamaisa, lai pelnu daļiņas nenosēstos trauka dibenā un vienmērīgi nonāktu augsnē.
Lai palīdzētu augiem vieglāk absorbēt visas sastāvā esošās minerālvielas, kopējam maisījumam uz 20 litriem ūdens var pievienot divas ēdamkarotes citronskābes. Šāda vienmērīga un pārdomāta pieeja nodrošina dabisku auga attīstību bez pārmērīga ķīmiskā spiediena.