Satraukums nav pats labākais pavadonis nevienā dzīves situācijā, taču reizēm no tā nekādi neizdodas izvairīties pat ļoti pieredzējušiem savas jomas ekspertiem. Kā sagatavoties uznācienam trasē, uz skatuves vai vienkārši ceļā no punkta A uz punktu B, lai viss noritētu mierīgi un droši, neapdraudot ne sevi, ne līdzcilvēkus, stāsta rallija pilots Mārtiņš Sesks un grupa "Drošais ceļš" ("Apvedceļš").
Rallija trasē tu esi atbildīgs par blakussēdētāja dzīvību, ceļu satiksmē – par daudzām
Braucienam rallija trasē ir pilnīgi citi uzdevumi, nekā ikdienas braukšanai ar auto, uzsver Latvijā vadošais rallija pilots Mārtiņš Sesks: “Sacensību laikā esam konkurenti un mūsu uzdevums ir veikt distanci pēc iespējas īsākā laikā, kas ikdienas braukšanā tā gluži nav, un ir jārēķinās ar visiem satiksmes dalībniekiem. Tajā pašā laikā mums ir ļoti svarīgs drošības aspekts, kam pievēršam ļoti lielu uzmanību, – lai mašīnas būtu drošas, lai mūsu braukšana būtu droša un arī skatītāji būtu drošībā. Šādas paralēles ar kārtību ceļu satiksmē gan var savilkt – visiem ir jābūt uzmanīgiem un jāizrāda savstarpēja cieņa. Kad mašīnā esam divi, mēs viens otram uzticamies vairāk nekā par 200%, jo riskējam viens ar otra dzīvību, bet tajā pašā laikā to sargājam. Tā kā ārpus sporta trases uz koplietošanas ceļiem iesaistīto dzīvību ir daudz vairāk, arī uzmanībai jābūt lielākai.”
Pēc sportista domām, agresīva braukšana lielākoties saistīta ar pārgalvīgiem un nemākulīgiem apdzīšanas manevriem: “Vadītājs, kurš nav pārāk pārliecināts par savām prasmēm un īsti nepazīst savu mašīnu, bieži vien nepareizi novērtē distances un intervālus starp mašīnām un rada bīstamas situācijas. Tāpat agresija mijas ar neuzmanības kļūdām – cilvēks ir aizņemts ar kaut ko citu un novērš uzmanību no ceļa. Žēl pēdējā laikā redzēt daudz avāriju uz ceļiem. Protams, ir dažādi apstākļi, varbūt kādam gribas vienkārši ātrāk pabraukt, kaut kur arī ceļa kvalitāte ir tāda, kas īsti neatbilst ātrākai braukšanai, bet visvairāk bīstamu situāciju, manuprāt, izraisa tieši vadītāju nepamatota pārgalvība un neprasme novērtēt kopējos apstākļus – tehniku, savu sagatavotību un ceļu.”
Lai sagatavotos braucienam un to aizvadītu mierīgi un labā garastāvoklī, Mārtiņš Sesks iesaka:
Novērtē savu garastāvokli un iespējamo stresu vai nogurumu - vai esi izgulējies, vai ir kāda situācija, kas neliek mierā un riņķo pa galvu? Svarīgi ceļu uzsākt ar mierīgu noskaņojumu. Pirms sēdies pie stūres, pāris reižu dziļi ieelpo un saglabā mieru jebkuros lēmumos jebkurā brīdī, kad kaut kas notiek uz ceļa. Izvairies no pārsteidzīgām un asām darbībām.
Izvēlies ērtu sēdēšanas pozīciju, lai visi vadības mehānismi – ātrumpārslēgs, pedāļi, stūre – būtu viegli aizsniedzami. Tev ir jāredz ceļš pareizā leņķī gan uz priekšu, gan uz sāniem, lai tu jebkurā situācijā spētu pareizi reaģēt.
Labāk 5 minūtes nokavēt, nekā apdraudēt sevi un citus satiksmes dalībniekus.
Pievērs uzmanību ārējiem apstākļiem – automašīnas tehniskajai kārtībai, riepu kvalitātei u. tml.
Ja iespējams, pārbaudi savas spējas kādā no “drošas braukšanas” trasēm, lai labāk iepazītu savu auto un zinātu, kā rīkoties, piedzīvojot nepatīkamus pārsteigumus uz ceļa.
Iespējams, mierīgāk braukt palīdzēs pārģērbšanās!
Mārtiņš Sesks pie stūres klausās daudzveidīgu mūziku pēc noskaņojuma, laikapstākļiem un distances garuma – tikpat labi hausmūziku, kā “Apvedceļa” šlāgeri. Grupa “Apvedceļš” šovasar kļuvusi par “Drošo ceļu” un izlaidusi vairākus jaunus singlus, kas veltīti ceļu satiksmes drošībai – tai skaitā “Ceļš nav skrejceļš”, kopā ar CSDD vēršot autovadītāju uzmanību uz agresīvas braukšanas negatīvo ietekmi.
Grupa uz skatuves ir jau gandrīz 25 gadus, un tās mūziķis Armands Leimanis atzīst – pat ar visu šo lielo pieredzi gadās piedzīvot uztraukumu pirms koncertiem. Grupai ir savi ieteikumi, kā ar to tikt galā, un Armands Leimanis spriež – varbūt kaut kas no tā noder arī autovadītājiem, kurus satrauc dalība ceļu satiksmē.
“Ir tāds satraukums – vai publika sagaidīs no mums to, ko viņiem esam atveduši, vai saņems to, uz ko cerējuši. Protams, mēs kāpjam uz skatuves ar pārliecību, bet pārliecība un satraukums var eksistēt paralēli. Varbūt tajā dienā tev ir gājis ļoti labi, tu esi relaksēts un atbrīvots, bet varbūt tev diena ir bijusi smaga. Varbūt kāds tev ceļu ne tā šķērsoja, varbūt kāds pie stūres uzpīpināja, varbūt darbā kaut kas nebija tā, kā iecerēts. Varbūt izlasīji kaut ko sliktu ziņās, kā rezultātā tu esi nomākts, bet tev ir jākāpj uz skatuves – publikai nav jāzina, ko tu pa dienu esi darījis, ko lasījis, ko ēdis un, ka varbūt vispār neesi nedēļu ēdis, jo nav bijis, par ko,” stāsta Armands Leimanis. Viņš pieļauj, ka tieši tādi paši aspekti ietekmē jebkuru cilvēku pirms sēšanās pie stūres.
Ar ieteikumiem, kā tikt galā ar satraukumu dalās grupas “Drošais ceļš” (“Apvedceļš”) mūziķis Armands Leimanis:
Ja kādam ir slikts garastāvoklis, nevajadzētu no tā ietekmēties. Ja viens blakus pukst un božas, pārējiem jābūt divtik mundriem, lai labs prāts kļūtu par vairogu un nelaistu klāt citu cilvēku slikto omu.
Pirms sēšanās pie stūres tālākam braucienam atsvaidzinies un pārģērbies, uzvelc savas ērtākās drēbes! Arī uz skatuves mūziķi nekāpj ikdienas apģērbā. Koncerta drēbes palīdz noskaņoties uz uzstāšanos un uzlādēties, savukārt mājās atnākot, ir svarīgi pārģērbties un tādā veidā restartēties un atbrīvoties no noguruma un remdēt emocijas.
“Drošā ceļa” jaunais singls “Ceļš nav skrejceļš” un tā videoklips: https://www.youtube.com/watch?v=XUhNV8zNJz4
Dziesma “Ceļš nav skrejceļš” platformā Spotify: https://ieej.lv/3ZrhI
Satiksmes drošības kampaņas materiāli pieejami šeit: https://www.csdd.lv/csdd/socialas-kampanas/.
Satiksmes drošības kampaņu “Ceļš nav skrejceļš” organizē VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) sadarbībā ar Valsts policiju un partneriem “Circle K”, “Balta” un “Bolt Drive”. Kampaņa tiek finansēta no CSDD un Ceļu satiksmes drošības padomes līdzekļiem – sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām, ko ceļu satiksmes negadījumu novēršanas pasākumu veikšanai apdrošināšanas sabiedrības katru ceturksni ieskaita biedrības “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” (LTAB) kontā.
CSDD Komunikācijas departaments
