Šā gada 19. maijā apritēja 120 gadi kopš dzimis Helmers Pavasars (1903–1998), daudzpusīga, radoša personība – komponists, diriģents, vijolnieks, ērģelnieks, pedagogs un mūzikas publicists. Helmera Pavasara talants spilgti izpaudies vairākos akadēmiskās mūzikas žanros, it sevišķi kormūzikā, kantātēs un solodziesmās.
Nozīmīgs Helmera Pavasara dzīves posms saistīts ar Cēsīm. 1931. gadā Helmers Pavasars sāka strādāt Cēsu Mūzikas skolā, kur mācīja vijoles spēli, mūzikas teoriju un vadīja paša dibinātu simfonisko orķestri. 1934. gadā viņš kļuva par Cēsu Mūzikas skolas (kopš 1937. gada – Cēsu Tautas konservatorijas) direktoru. 1937. gadā uz Cēsīm pārcēlās Rīgas Skolotāju institūts, un 1938. gadā Helmers Pavasars sāka vadīt institūta orķestri un mācīt studentiem vijolspēli. Zināms, ka komponists spēlējis ērģeles Cēsu Sv. Jāņa baznīcā, lai arī nav bijis štata mūziķis. Cēsīs notika Helmera Pavasara rīkotie abonentu koncerti, kuros uzstājas daudzi ievērojami pašmāju un ārzemju atskaņotājmākslinieki.
Godinot Helmera Pavasara piemiņu, sestdien, 14. oktobrī Cēsu Sv. Jāņa baznīcā plkst. 17:00 notiks komponista jubilejas atceres koncerts, kurā muzicēs Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas un Valmieras Mūzikas skolas audzēkņi un pedagogi. Koncerta dalībnieku vidū būs ērģelnieces Lelde Krastiņa un Sandra Tamane, vijolnieks Andris Riekstiņš, Cēsu Stīgu kvartets, čelliste Inese Nelsone, 4. kursa audzēkne, Visas Latvijas jauno talantu konkursa laureāte Patrīcija Kozlovska, AKCMV Jauktais koris diriģenta Patrika Kārļa Stepes vadībā u. c. Koncertā skanēs Helmera Pavasara ērģeļmūzika, kamermūzika un kora darbi. Koncertu bagātinās viņa laikabiedru Jāzepa Vītola, Alfrēda Kalniņa un Emiļa Melngaiļa mūzika, kā arī mūsdienu komponistes Mārītes Dombrovskas jaundarbs Noskaņa vijolei un ērģelēm – veltījums Helmera Pavasara 120 gadu jubilejai.
Koncertu rīko Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola, atbalsta Cēsu Sv. Jāņa baznīcas draudze un izdevniecība Musica Baltica, kas rūpējas par Helmera Pavasara darbu izdošanu. Līdz šim ir publicēta lielākā daļa Pavasara mūzikas, pērn klajā nāca Ingas Jērumas grāmata Komponists Helmers Pavasars un viņa laiks. Nule izdots Pavasara Otrais stīgu kvartets (atceres koncertā divas daļas no tā atskaņos Cēsu Stīgu kvartets), kā arī skaņdarbs Vēlā vakarā čellam un klavierēm (veltījums izcilajam čellistam Ingum Nārunam), kas koncertā izskanēs Ineses Nelsones un Leldes Krastiņas sniegumā.
“Pretēji citiem Jāzepa Vītola mācekļiem Helmers Pavasars ir sava ceļa gājējs. Viņu neapmierina skolā iemācītais, un viņš savā mūzikā meklē jaunas, neparastas harmoniskās skaņas un savdabību kā formā, tā melodikā. Neapšaubāmi viņš ir romantiķis šā vārda vislabākajā nozīmē, bet arī šajā stilā vēl var rast daudz kā neparasta, īpatna, kas Pavasara darbos pa pilnam saklausāms. Jau viņa izcilajā Stīgu kvartetā Nr. 2, kas komponēts 1941. gadā (..), saklausāmas svaigas, interesantas, nekonvencionālas skaņu krāsas, kas parādās visu četru instrumentu harmoniskajās saskaņās. Melodiskās līnijas šajā darbā plūstošas, un tām piemīt īpatnība un aristokrātiska atturība,” šādiem vārdiem Pavasara mūziku raksturojis komponists Arnolds Šturms.
SIA Musica Baltica
