Vairāk nekā gadsimtu automašīnu vēsturē visas tās sastāvdaļas ir piedzīvojušas tik būtiskas izmaiņas, ka nereti mūsdienu detaļām un mezgliem ar to senčiem kopīgs ir tikai darbības princips un nosaukums. Un viens no šiem elementiem ir priekšējais lukturis. Šī apgaismes ierīce gadu desmitu laikā ir attīstījusies no banālas petrolejas laternas un sprādzienbīstamas acetilēna lāpas par sarežģītu ierīci, kurā izmanto lampas vai gaismas diodes un tagad arī lāzerus. Un tā nav tikai autoražotāju vēlme padarīt savus auto tehnoloģiski progresīvākus un izcelties no konkurentiem – darbs ar apgaismojumu kopumā un jo īpaši ar lukturiem ļauj vienlaikus veiksmīgi "nogalināt divus putnus ar vienu akmeni".
Gaisma kā dizaina elements
Divainī, bet visvairāk jaunu tehnoloģiju parādīšanās automobiļu apgaismojuma jomā priecē dizainerus. Tas notiek tāpēc, ka katrs jauns risinājums ļauj viņiem parādīt arvien lielāku izdomu zīmolu un modeļu identitātes veidošanā. Tā kā iepriekš visi priekšējie lukturi bija apaļi vai taisnstūrveida un tiem bija aptuveni vienāds izmērs, dinainieriem nācās strādāt ar to, kas ir. Tagad, kad pastāv kompakti gaismas avoti, tādi kā LED lukturi, kuriem var piešķirt jebkādu formu, dizaineru darbs ir kļuvis vieglāks. Tomēr dizains autovadītājiem ir mazliet mazāk svarīgs nekā drošība. Un tas ir otrs aspekts, ko ietekmē apgaismojuma tehnoloģijas.
Drošības
Ceļā uz konveijeru katra automašīna iziet tūkstošiem testu, nobrauc miljoniem kilometru testos – un tas viss notiek, lai pārliecinātos, ka automašīna ir uzticama un droša. Drošība var būt pasīva vai aktīva. Pasīvie drošības elementi ietver virsbūves, jostas un gaisa spilvenu spēka struktūru – vārdu sakot, visu, kas tiek izmantots, lai aizsargātu vadītāju un pasažierus sadursmes brīdī. Aktīvo drošību atbalsta sistēmas, kas dara visu, lai auto principā nenokļūtu avārijā. Pirmkārt, runājot par aktīvo drošību, cilvēki atceras daudzus elektroniskus palīgus, kas palīdz vadītājam, bet gandrīz neviens neatceras priekšējos lukturus, kas pēc būtības ir viens no svarīgākajiem drošības elementiem gan tiem, kas atrodas automašīnā, gan apkārtējiem.
Ikviens, kurš ir saņēmis autovadītāja apliecību, atceras terminu "Nepietiekama redzamība" (ceļa redzamība ir mazāka par 300 m miglā, lietū, sniegā utt., kā arī krēslas laikā) un prasību ievērot ātrumu ne tikai ņemot ņem vērā pašreizējo ierobežojumu, bet arī meteoroloģiskos apstākļus, jo īpaši redzamību braukšanas virzienā.
