Arī Kuldīgas novada lauksaimnieki ir apvienojušies atbalsta grupā un pievienosies biedrības "Zemnieku Saeima" protesta akcijai 5. februārī. Atbalsta grupas viens no iniciatoriem, zemnieku saimniecības "Kalna Rinkas" īpašnieks Ēriks Pucens norāda, ka šobrīd visiem lauksaimniekiem, neatkarīgi no to darbības nozares un saimniecības lieluma, klājas ļoti smagi, un no valsts puses solītais atbalsts kaut vai tālredzīgu lēmumu pieņemšanā nav īstenojies. Tāpat interešu aizstāvību nejūt Briseles koridoros.
“Lai arī mēs neesam “Zemnieku Saeimas” biedri, esam nolēmuši pievietoties protesta akcijai. Vēl jo vairāk tāpēc, ka dzirdam, ka atsevišķu lauksaimniekus pārstāvošo organizāciju vadības publiski mēģina noliegt problēmas un mīkstina kritisko situāciju nozarē, paužot labvēlīgu viedokli atbildīgajai ministrijai. Mēs esam šo organizāciju biedri un mums nav saprotams, kā var paust kardināli pretēju viedokli pret saviem biedriem un reālo situāciju lauksaimniecībā, kas, runājot epitetiem, ir sasniegusi dziļākās bedres dibenu un jau deguma smaku. Tāpēc mēs aptuveni 30 vietējo lauksaimnieku esam apvienojušies lauksaimnieku atbalsta grupā Kuldīgā un pievienosimies protesta akcijai,” norāda Ēriks Pucens.
Kuldīgā protesta akcija sāksies pulksten 10.00 pie tilta pār Ventu, Peldu ielā. Tālāk traktori un cita tehnika dosies pa Kuldīgas apvedceļa līdz Ventspils ielai un tad līdz pilsētas laukumam.
“Šobrīd ir pēdējais brīdis valstiski izšķirties ir vai nav vajadzīga lauksaimniecība Latvijā, jo tas ir praktiski pēdējais pēc skolu, pasta nodaļu, sabiedriskā transporta un citām reformām, kas paliek laukos. Ja lauksaimniecība nav dzīvotspējīga mūsu valstī, ja valsts tai neredz potenciālu, ja vēlamies uzturā lietot citu Eiropas valstu izcelsmes produktus vai izaudzēto uz balkona vai piemājas dārzā, tad varam iet to ceļu, ko šobrīd ejam. Tā ir valstiska izšķiršanās būt Latvijā mazām, vidējām un bioloģiskajām saimniecībām. Neviens uzņēmējdarbības veids nav pakļauts tik daudz riskiem, cik lauksaimniecība – piemēram, pērn bija skaista, karsta vasara, bet lauksaimniekiem tas nozīmēja palikt bez siena lopiem. Rezultātā gaļas lopu audzētāji ir pārdevuši un turpina par lētu naudu atdot kautuvēm savus lopus, ko gadiem ir audzējuši un kas veidojuši stabilu attīstību. Atbildīgā Zemkopības ministrija solīja palīdzēt, bet beigās vērienīgais atbalsts izpalika. Izdzīvo tikai tās zemnieku saimniecības, kas vienlaikus nodarbojas ar dažādiem lauksaimniecības veidiem, bet tas nozīmē lielākas investīcijas tehnoloģijās, ēkās un infrastruktūrā, kā arī zemēs. Ne visi to var atļauties,” norāda Ēriks Pucens.
Tāpat Kuldīgas lauksaimnieki atzīst, ka nejūt aizstāvību Eiropas Parlamentā. Eiropas zaļais kurss ir sarežģīts, birokrātisks un dārgs, un to izpilde prasa lielas darba un finanšu investīcijas zemniekiem. Līdzmaksājumu politika vēl joprojām ir viena no nedraudzīgākajām Eiropā. Tāpat valsts vāji īsteno protekcionisma politiku, ko, neskatoties uz aizliegumu, gudrā veidā dara visas citas Eiropas Savienības valstis. Tāpat lauksaimnieki ir vieni no lielākajiem energoresursu patērētājiem – ņemot vērā izmaksu kāpumu, tas būtiski dzen saimniecības izmaksu slazdos.
Kuldīgas lauksaimnieki ir pateicīgi Kuldīgas novada domei, kas operatīvi saskaņoja protestu.
Pulcēšanās vieta: https://www.google.com/maps/place/56%C2%B057'38.5%22N+22%C2%B000'00.6%22E/@56.96068,21.9924392,15z/data=!4m4!3m3!8m2!3d56.96068!4d22.000164?entry=ttu
Inese Ozoliņa
