Daudzi no mums jau ir pieraduši pie domas, ka glābjamies no vecajām, bargajām ziemām. Šķiet, ka liels sals un milzīgas sniega kaudzes paliek pagātnē un katru jauno auksto sezonu varam gaidīt ar zināmu atvieglojumu.
Tomēr sinoptiķu un meteorologu novērojumi 2026.–2027. gada sezonai liek uz šo jautājumu paskatīties citādi. Speciālisti pieļauj, ka šī var kļūt par vienu no nokrišņiem bagātākajām ziemām pēdējos gados. Runa nav par pāris īsām sniega vētrām, bet gan par stabilu un ilgstošu snigšanu visas sezonas garumā.
Ko īsti prognozē meteorologi?
Laika apstākļu pētnieki norāda uz vairākām iezīmēm, kas var raksturot gaidāmo auksto periodu. Galvenais iemesls ir ļoti augsts mitruma līmenis gaisā, kas rada labvēlīgus apstākļus regulāriem un ilgstošiem sniegputeņiem.
Novērojumi rāda tendenci, ka katrs nākamais mēnesis var kļūt ar sniegu bagātāks par iepriekšējo. Ja decembris var sākties salīdzinoši rāmi, tad janvārī un februārī sniega sega var izaugt neparasti bieza.
Eksperti pat pieļauj, ka iepriekšējo gadu sniega daudzums uz šī fona izskatīsies pavisam neliels. Šāds vērtējums balstās uz gaisa masu un mitruma kustības analīzi. Plānots, ka sniega apjomi būtiski pārsniegs to, ko ikdienā esam pieraduši uzskatīt par parastu, sniegotu ziemu.
Kāpēc siltāks gaiss atnes vairāk sniega?
No pirmā acu uzmetiena var šķist dīvaini, ka vispārējās sasilšanas laikā var gaidīt rekordlielu sniega daudzumu. Tomēr dabas procesos te nav nekādu pretrunu. Siltāks klimats nenozīmē, ka ziema vispār izzūd vai ka aukstums vairs neatgriežas.
Gaisa temperatūras paaugstināšanās maina pašas gaisa masas. Siltāks gaiss spēj noturēt un pārnēsāt krietni vairāk mitruma nekā ļoti sauss un auksts gaiss. Kad šādas ar mitrumu piesātinātas gaisa masas ziemas mēnešos satiekas ar aukstajām plūsmām, viss uzkrātais mitrums pārvēršas biezā sniega segā.
Tāpēc jēdziens par siltāku klimatu ziemā bieži vien nozīmē tieši sniegotāku laiku. Apjomīgi sniegputeņi nav izņēmums no vispārējās tendences, bet gan tiešas un loģiskas sekas izmaiņām dabā.
Kā mainās klimats un ko rāda novērojumi?
Pēdējo simts ar pusi gadu laikā vidējā gaisa temperatūra ir pakāpusies par aptuveni vienu līdz pusotru grādu. Pirmajā brīdī tas var izklausīties nedaudz, tomēr reālajā vidē tas ir pamanāmi mainījis ierasto kārtību.
Speciālisti izmanto uzskatāmus piemērus, lai paskaidrotu šīs pārmaiņas. Ziemeļu un centrālo reģionu pilsētu klimats šobrīd sāk atgādināt apstākļus, kādi agrāk bija raksturīgi teritorijām krietni tālāk uz dienvidiem. Laika apstākļu modeļi mainās, un mēs pakāpeniski pielāgojamies jaunām klimatiskajām zonām.
Tajā pašā laikā ir svarīgi atcerēties, ka dabas procesi neatkārtojas pa taisnu līniju. Tajos vienmēr ir vērojamas svārstības, cikliskums un negaidīti pavērsieni. Meteo dienesti savus oficiālos rādītājus un normas atjauno reizi 30 gados. Šo desmitgažu ietvaros joprojām ir iespējami krasa aukstuma periodi, netipiski liels sniega daudzums un citas dabas parādības. Tas nozīmē, ka pat vispārējā sasilšanas fona ietvaros kārtīga un barga ziema paliek par pilnīgi dabisku parādību.
Kā tas var ietekmēt mūsu ikdienas gaitas?
Ja sinoptiķu pieņēmumi piepildīsies, pārmaiņas ikdienas ritmā izjutīs daudzi. Tas attiecas gan uz kājāmgājējiem un auto vadītājiem, gan uz pilsētas uzturēšanas dienestiem.
Uz ceļiem var veidoties ilgstoši sastrēgumi, bet redzamība sniegputeņu laikā var būtiski pasliktināties. Ielu un ietvju tīrīšanas dienestiem tas var nozīmēt strādāšanu nepārtrauktā režīmā, lai nodrošināti caurbraucamību. Tāpat bieži nokrišņi var radīt kavēšanos sabiedriskā transporta kustības sarakstos.
Vienlaikus eksperti aicina saglabāt mieru un raudzīties uz šīm ziņām reālistiski. Ilgtermiņa prognozes nav nemainīgs scenārijs, bet gan visticamākās tendences parādīšana. Laika apstākļus ietekmē ļoti daudz mainīgu faktoru, un līdz ziemas sākumam situācija vēl var mainīties. Šādus brīdinājumus vislabāk uztvert kā labu atgādinājumu laicīgi sagatavoties iespējamiem ziemas pārsteigumiem.