Valsts iestādēs strādājošajiem drīzumā varētu nākties krietni biežāk doties uz birojiem, jo Ministru prezidents Andris Kulbergs ir devis uzdevumu Finanšu ministrījai rūpīgi pārbaudīt, kā valsts pārvaldē patlaban tiek organizēts attālinātais darbs.
Galvenais šādas ieceres mērķis ir panākt, lai lielākā daļa ierēdņu ikdienā atrastos savās darba vietās, nevis strādātu no mājām. Šāds lēmums tika paziņots pēc koalīcijas partneru iknedēļas sanāksmes, reaģējot uz daudzajām iedzīvotāju sūdzībām par valsts iestāžu pakalpojumu saņemšanas grūtībām.
Ikdienas pieredze rāda, ka Covid-19 pandēmijas laikā ieviestais darba modelis daudzviet saglabājies bez reālas vajadzības, radot šķēršļus pakalpojumu saņemšanai. Cilvēkiem joprojām ir ļoti sarežģīti sazvanīt vajadzīgās amatpersonas vai sastapt tās klātienē iestāžu telpās. Arī premjers savos novērojumos secinājis, ka darbiniekus klātienē bieži nevar atrast ne tikai piektdienās, bet arī citās darba dienās. Tieši tādēļ ir nepieciešams pilnīgs un precīzs situācijas apkopojums katrā atsevišķā iestādē, lai lemtu par pilnvērtīgu atgriešanos birojos. Kulberga nostāja ir nepārprotama – pandēmijas laika ierobežojumi ir pagātnē, un valsts pārvaldei jāatgriežas pie normāla darba ritma.
Koalīcijas atbalsts un darba laika kontrole
Premjera redzējumam pilnībā piekrīt arī ekonomikas ministrs Viktors Valainis, kurš norāda, ka attālinātais režīmā valsts sektorā ir kļuvis par daudz izplatīts. Pēc viņa domām, klātienes darbam ir jābūt par pamatu visā sabiedriskajā sektorā, jo ir grūti pilnvērtīgi sekot līdzi tam, kā darbinieki pilda pienākumus un izmanto darba laiku no mājām. Tādās vietās kā Ekonomikas un Zemkopības ministrija attālinātais darbs jau šobrīd ir stingri ierobežots un to var saņemt tikai izņēmuma gadījumos ar vadības atļauju. Valdības pārstāvji uzskata, ka ciešāka klātbūtne darba vietā uzlabos valsts pārvaldes efektivitāti un pakalpojumu kvalitāti visiem iedzīvotājiem.
Kādas izmaiņas gaidāmas nākotnē un kas saglabās elastību
Lai gan vispārējais uzstādījums paredz masveida atgriešanos birojos, pilnīgi visus valsts darbiniekus vienādos rāmīšos likt nav plānots. Elastīgas attālinātā darba iespējas joprojām varētu saglabāt noteiktām speciālistu grupām, kuru ikdienas pienākumos neietilpst tieša klientu apkalpošana un klātienes komunikācija. Tas galvenokārt attiecas uz informācijas tehnoloģiju nozares speciālistiem un citiem specifiskiem tehniskajiem darbiniekiem. Pagaidām gan precīzi datumi vai stingri termiņi jaunās kārtības ieviešanai netiek nosaukti, jo vispirms Finanšu ministrījai ir jāsagatavo detalizēts ziņojums un jāizstrādā skaidri kritēriji izņēmumiem. Tikai pēc šī izvērtējuma saņemšanas koalīcijas partneri lems par tālāko rīcību un galīgo darba kārtību valsts pārvaldē.