Kabaču audzēšana dārzā parasti neprasa lielas pūles, taču reizēm dārznieki saskaras ar nepatīkamu problēmu, kad topošie augļi sāk pūt turpat dobē. Šo parādību visbiežāk veicina nevis viena konkrēta kļūda, bet gan vairāku nelabvēlīgu apstākļu kopums, kas saistīti ar mitrumu, barības vielu trūkumu vai nepietiekamu apputeksnēšanu.
Lai saglabātu ražu, ir svarīgi laicīgi atpazīt bojājumu cēloņus un veikt pavisam vienkāršus profilaktiskus pasākumus. Šajā materiālā ir detalizēti aplūkoti visi pieci galvenie kabaču puves iemesli un sniegti praktiski, ikdienā viegli izpildāmi risinājumi augu glābšanai.
Pārlaistīšana un augļu saskare ar mitru augsni
Pirmais izplatītais iemesls ir nepareizs laistīšanas režīms vai pārlieku blīvs stādījums, kas neļauj zemei izžūt. Ja augsne pie saknēm ir pastāvīgi slapja, cietīs auga pamatne – stublājs kļūst tumšāks, parādās nepatīkama smaka, un lapas sāk vīst.
Šādos gadījumos pirmais solis ir pilnīga laistīšanas pārtraukšana uz dažām dienām un zemes virskārtas irdināšana. Profilaksei augsni ap stublāju var apstrādāt ar speciālu bioloģisko līdzekļu šķīdumu, bet virs bojātās vietas ieteicams uzbērt nedaudz auglīga humusa, kas stimulēs jaunu, veselu sakņu veidošanos.
Tāpat ir būtiski atcerēties, ka ūdeni nedrīkst liet uz kabaču lapām vai jauno augļu aizmetņiem, jo lapu padusēs uzkrājies ūdens veicina pūšanu. Pareiza laistīšana vienmēr tiek veikta tikai pie saknes, un dobi vēlams mulčēt ar sausu zāli.
Otrais iemesls ir tīri mehānisks – augļu tieša saskare ar mitru zemi. Kad kabači sāk augt lielāki un smagāki, tie saguļas uz augsnes. Ja vasara ir lietaina vai dobe tiek bieži laistīta, augļi no apakšas sāk bojāties.
Šo problēmu var atrisināt pavisam vienkārši – zem katra augošā kabača jānovieto neliels koka dēlītis, saplākšņa gabals vai plastmasas plāksne. Šāda barjera pilnībā pasargā kultūru no saskares ar mitro zemi un palīdz augļiem izaugt tīriem.
Populārākie raksti šobrīd
Kalcija trūkums un nepietiekama apputeksnēšanās
Trešais iemesls meklējams barības vielu nepietiekamībā, kad kabaču aizmetņu gali kļūst tumši, slapji un sāk žūt. Tam par iemeslu visbiežāk ir kalcija deficīts augsnē. Šo parādību dēvē par ziedu galu puvi, un tā ir fizioloģiska auga reakcija uz uztura elementu trūkumu.
Situāciju var ātri labot ar lapotnes mēslojumu. Problēmu risina, sagatavojot kalcija nitrāta šķīdumu – divdesmit gramus vielas izšķīdina desmit litros ūdens. Ar šo šķīdumu vakarā, kad vairs nav tiešu saules staru, rūpīgi apsmidzina kabaču lapas un augļus. Lai nostiprinātu rezultātu, procedūru ieteicams atkārtot pēc nedēļas.
Ceturtais faktors ir saistīts ar laika apstākļiem, kad vēsā un ilgstoši mitrā laikā kabaču olnīcas sāk pūt tādēļ, ka ziedi nav tikuši apputeksnēti, jo kukaiņi šādos laika apstākļos vienkārši nelido. Ja bites neapmeklē dārzu, procesu var veikt manuāli.
Šim nolūkam izvēlas vīrišķo ziedu, ar mīkstu otiņu uzmanīgi paņem ziedputekšņus un pārnes tos uz sievišķo ziedu auglenīšiem. Šādu darbību veic vairākus rītus pēc kārtas. Lai dārzam ilgtermiņā piesaistītu vairāk apputeksnētāju, netālu no kabaču dobēm ir lietderīgi iestādīt tādus augus kā baziliku, samtenes vai lavandu.
Bakteriālā puve un slimības izplatība
Piektais un nopietnākais puves iemesls ir bakteriālā infekcija, kas izpaužas kā brūni, eļļaini plankumi uz lapām, kuri pakāpeniski pāriet arī uz pašiem augļiem. Atšķirībā no iepriekšējām problēmām, kas saistītas ar kopšanu vai dabas apstākļiem, šī ir slimība, kas prasa tūlītēju iejaukšanos, lai infekcija nepārņemtu visus stādījumus.
Šādā situācijā jārīkojas nekavējoties – visas slimās un sapuvušās auga daļas ir jānogriež un jālikvidē ārpus dārza teritorijas. Griezuma vietas var apkaisīt ar koksnes pelniem, lai tās ātrāk apžūtu un tajās neiekļūtu jauni slimību ierosinātāji.
Pašus augus apstrādā ar viena procenta Bordo maisījumu vai citu atbilstošu varu saturošu preparātu saskaņā ar instrukciju, bet zemi ap krūmiem var laistīt ar vāju kālija permanganāta šķīdumu, lai dezinficētu augsni un apturētu baktēriju izplatīšanos.
Papildus tam augu vispārējai stiprināšanai var izmantot borskābes šķīdumu, ņemot divus gramus borskābes uz desmit litriem ūdens, kas uzlabo auga izturību.