Jautājums par to, vai bremzēšanas brīdī vienlaikus jāspiež arī sajūgs, droši vien pastāvēs tik ilgi, kamēr vien pa ceļiem brauks auto ar manuālo ātrumkārbu. Daži autovadītāji ir pārliecināti, ka visdrošākais veids ir vienmēr izspiest abus pedāļus uzreiz, kamēr citi sajūgu aiztiek tikai pašā pēdējā brīdī pirms pilnīgas apstāšanās.
Jautājums par to, vai bremzēšanas brīdī vienlaikus jāspiež arī sajūgs, droši vien pastāvēs tik ilgi, kamēr vien pa ceļiem brauks auto ar manuālo ātrumkārbu. Daži autovadītāji ir pārliecināti, ka visdrošākais veids ir vienmēr izspiest abus pedāļus uzreiz, kamēr citi sajūgu aiztiek tikai pašā pēdējā brīdī pirms pilnīgas apstāšanās.
Šī nav tikai teorētiska diskusija par ieradumiem, jo no izvēlētā stila tieši atkarīgs gan tas, cik ērti jutīsieties pie stūres, gan arī tas, cik ātri nodils jūsu automašīnas transmisijas detaļas.
Daudz kas nāk vēl no autoskolas laikiem, kur katrs instruktors māca savu pieeju. Apmācību sākumā, kad braucat lēnām pa laukumu, sajūga izmantošana katrā bremzēšanas reizē ir saprotama – tas ļauj iesācējam justies drošāk un neļauj dzinējam apstāties, ja gadās kļūda pedāļu saskaņošanā.
Tomēr, nonākot reālā pilsētas satiksmē, šis ieradums bieži vien kļūst par traucēkli, radot nevajadzīgas kustības un padarot braukšanu saraustītu. Kad sajūgs nav nepieciešams
Ja braucat ar ātrumu, piemēram, 70 km/h un plānojat vienkārši samazināt tempu līdz 50 km/h, sajūgu aiztikt nav nekādas vajadzības.
Šādā situācijā dzinējs un pārnesumkārba darbojas ciešā saskaņā, un auto dabiski palēninās, izmantojot motora bremzēšanas efektu. Tas ir pilnīgi normāls un tehniski pareizs process.
Tiklīdz jūs nospiežat sajūgu, jūs fiziski atvienojat dzinēju no riteņiem. Auto paliek "brīvgaitā" un zaudē to stabilitāti, ko sniedz motorbremzēšana.
Īpaši uz slapja, apledojuša vai vienkārši slīdīga ceļa tas var padarīt auto vadāmību mazāk paredzamu, jo mašīna vairs nekontrolēti "ripo".
Pareizais brīdis sajūga lietošanai
Sajūga pedālis ir īstajā vietā tad, kad grasāties pilnībā apstāties, piemēram, pie luksofora vai krustojuma. Pareizākā secība ir sekojoša: vispirms viegli piespiežat bremzi, lai samazinātu ātrumu, un tikai tad, kad dzinēja apgriezieni nokrītas līdz minimumam un auto ātrums ir pavisam neliels, nospiežat sajūgu, lai auto pilnībā apstātos.
Šāda pieeja dod divus labus rezultātus. Pirmkārt, dzinējs palīdz bremzēšanas procesā, kas nozīmē mazāku slodzi uz bremžu klučiem un diskiem. Otrkārt, jūs trenējat pareizu reakciju – vispirms darba bremze, tad sajūgs.
Kāpēc nevajag turēt sajūgu stāvot
Bieži redzams, ka šoferi pie sarkanā luksofora stāv ar iespiestu sajūgu un ieliktu ātrumu. Tas nav labi vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas lieki noslogo sajūga izspiedējgultni, kas tādējādi nolietojas ātrāk. Otrkārt, nejauša pēdas kustība var likt auto negaidīti pakustēties. Ja gaidīšana solās būt ilgāka par dažām sekundēm, daudz prātīgāk ir pārslēgt kārbu neitrālajā pārnesumā un kāju no sajūga noņemt pavisam.
Ko iesaka profesionāļi
Situācijās, kad nepieciešama straujāka bremzēšana, svarīgi ir saglabāt automašīnas līdzsvaru. Autosportisti un pieredzējuši vadītāji zina, ka bremzējot vispirms jāizmanto bremžu pedālis, un tikai mirkli vēlāk, kad apgriezieni krītas, jāspiež sajūgs. Šāda secība ļauj saglabāt kontroli pār auto un nodrošina daudz vienmērīgāku palēnināšanos.
Noslēgumā der atcerēties pavisam vienkāršu lietu – bremžu un sajūga pedāļiem vajadzētu darboties saskaņoti, nevis haotiski. Jo mazāk būs lieku un sasteigtu kustību, jo ilgāk jūsu auto mehānismi kalpos bez remontiem.
Tāpēc, ja kāds apgalvo, ka sajūgs jāspiež vienmēr, vienkārši pieņemiet, ka tas ir viņa ieradums, taču atcerieties, ka mašīnai visvairāk patīk mierīga, pārdomāta un plūstoša vadīšana.