Valsts ieņēmumu dienests (VID) katru gadu saņem ziņas no bankām par þeim klientiem, kuru kontu apgrozījums gada laikā sasniedz vai pārsniedz 15 000 eiro.
.jpg)
Kāpēc bankas sūta datus nodokļu dienestam
Galvenais iemesls šādai kārtībai ir valsts vēlme sakārtot nodokļu sistēmu un ierobežot ēnu ekonomiku. Atbildīgās iestādes cenšas laikus pamanīt gadījumus, kad cilvēka reālie tēriņi un naudas plūsma būtiski pārsniedz viņa oficiāli deklarētos ienākumus.
Banku sūtītie ziņojumi palīdz nodokļu inspectoram precīzāk atlasīt tos gadījumus, kur pastāv reāli nodokļu nemaksāšanas riski. Šādas sistēmas mērķis nav izdomāt jaunus sodus vai papildu nodokļus, bet gan padarīt esošo uzraudzību mērķtiecīgāku un efektīvāku.
Kā pareizi rēķina 15 000 eiro robežu
Likumā noteiktais 15 000 eiro slieksnis netiek skaitīts pa visu valsti kopā, bet gan katras konkrētās bankas vai maksājumu iestādes ietvaros. Tas nozīmē, ka viena banka saskaita kopā visus maksājumu un pieprasījuma noguldījumu kontus, kas atvērti tieši pie viņiem. Ja kopējā gada ienākošā vai izejošā naudas summa sasniedz minēto slieksni, banka automātiski sagatavo ziņojumu.
Ja cilvēkam ir konti vairākās dažādās bankās un nevienā no tām atsevišķi gada apgrozījums nesasniedz 15 000 eiro, dienests šādu ziņojumu nesaņem. Sākotnēji tika vērtēta iecere ziņot par katru kontu atsevišķi, tomēr noteikumus precizēja, lai sistēma neskaitītu kā apgrozījumu parastu naudas pārskaitīšanu starp viena cilvēka kontiem vienā bankā.
Uz kuriem kontiem noteikumi attiecas un ko neskaita
Ziņošanas pienākums attiecas uz parastajiem norēķinu un pieprasījuma noguldījumu kontiem, kurus izmantojam ikdienā – algas saņemšanai, ikdienas pirkumiem un pārskaitījumiem draugiem. Šajos kontos nauda kustas nepārtraukti un ir brīvi pieejama jebkurā brīdī.
Savukārt termiņnoguldījumu konti šajā uzskaitē netiek iekļauti. Tā kā naudu termiņnoguldījumā var ieskaitīt tikai no parastā norēķinu konta un tur nenotiek ikdienas maksājumi, bankas šos datus atsevišķi nesūta. Aprēķinot gada kopējo apgrozījumu, termiņnoguldījumos esošie līdzekļi netiek ņemti vērā.
Ko īsti nozīmē debeta un kredīta apgrozījums
Finanšu jomā visa naudas kustība kontā tiek iedalīta divās galvenajās daļās – kredītā un debetā. Kredīts ir visa nauda, kas ienāk jūsu kontā. Tā var būt darba alga, valsts pabalsti, pensija vai pat naudas pārskaitījums no radiniekiem. Savukārt debets ir viss, kas no konta aizplūst prom – pirkumi veikalos, rēķinu apmaksa, kredītmaksājumi un pārskaitījumi citām personām.
Bankas nodokļu dienestam ziņo par abu šo plūsmu kopējo apjomu, ja vismaz viena no tām gada laikā pārsniedz 15 000 eiro. Tas ļauj dienestam redzēt kopējo priekšstatu par to, cik liela naudas masa caur cilvēka kontiem gada laikā ir izgājusi.
Vai nodokļu dienests redz ikdienas pirkumu sarakstu
Lielākajai daļai cilvēku bažas rada privātums un jautājums par to, vai valsts redz viņu personīgos tēriņus. Finanšu ministrija uzsver, ka bankas nesūta detalizētus konta izrakstus ar pirkumu sarakstiem, apmeklētajiem veikaliem vai restorāniem.
Valsts ieņēmumu dienests saņem tikai vispārīgus skaitļus – klienta pamatinformāciju un kopējo gada apgrozījuma summu. Neviens nepēta, ko tieši jūs pērkat veikalā, ja vien nerodas ļoti liela un nepamatota neatbilstība starp oficiālajiem ienākumiem un dzīvesveidu.
Skaidras naudas iemaksāšana bankomātos
Jautājumi bieži rodas arī par situācijām, kad cilvēki regulāri iemaksā skaidru naudu savā bankas kontā caur bankomātu. Skaidras naudas iemaksa pati par sevi nav pārkāpums un nenozīmē, ka cilvēks saņem neoficiālu algu. Likums atļauj algu izmaksāt arī skaidrā naudā, ja par to ir aprēķināti un nomaksāti visi nodokļi.
Papildu jautājumi nodokļu inspektoriem var rasties tikai tajos gadījumos, ja iemaksātās skaidras naudas apjoms būtiski pārsniedz cilvēka oficiāli deklarētos ienākumu avotus.
Kuras iestādes vēl sūta datus par kontiem
Pienākums ziņot par klientu kontu apgrozījumu attiecas ne tikai uz lielajām komercbankām, bet arī uz citām finanšu iestādēm. Pie tām pieder krājaizdevu sabiedrības, dažādas licencētas maksājumu iestādes, kā arī "Latvijas Pasts", ja klients tur izmanto maksājumu kontu.
Ja cilvēks izmanto pasta kontu algas saņemšanai vai rēķinu apmaksai un gada naudas plūsma sasniedz noteikto robežu, pastam ir tieši tāds pats pienākums nodot datus valstij kā jebkurai bankai.