Daudzi dārznieki saskaras ar situāciju, kad tomāti pat vasaras vidū un labvēlīgos apstākļos paliek zaļi un nesteidzas iekrāsoties. Augļu lēno gatavošanos ne vienmēr ietekmē slikti laikapstākļi vai konkrētās šķirnes īpatnības.
Nogatavošanās gaitu nosaka kompleksa faktoru mijiedarbība, kur nozīme ir gaisa temperatūrai, laistīšanas režīmam, kā arī kopējam augļu daudzumam uz viena krūma. Izprotot šo procesu dabisko norisi, ir iespējams viegli palīdzēt dārzeņiem sasniegt gatavību, neizmantojot nekādus sintētiskos līdzekļus vai ķīmiskos mēslojumus.
Galvenie iemesli, kāpēc tomātu augļi saglabā zaļo krāsu
Tomātu raksturīgās sarkanās krāsas veidošanos nosaka dabiskais pigments likopēns, kura sintēzei ir nepieciešama atbilstoša vides temperatūra. Vislabāk šis process noris diapazonā no 20 līdz 28 grādiem. Ja gaisa temperatūra ilgstoši pārsniedz 30 grādu robežu vai arī naktis kļūst pārāk vēsas, sarkanā pigmenta veidošanās krasi palēninās vai uz laiku pat pilnībā apstājas.
Cits bieži sastopams cēlonis ir paša auga pārslodze. Kad uz viena krūma izveidojas pārāk daudz aizmetņu, augs patērē milzīgu enerģijas daudzumu visu augļu uzturēšanai, tāpēc to gatavošanās prasa daudz vairāk laika. Tāpat procesa aizkavēšanos var veicināt pārmērīga slāpekļa mēslojuma lietošana, gaismas trūkums pārāk blīvu stādījumu dēļ un neregulāra augsnes mitrināšana.
Krūma kopšana un laistīšanas pielāgošana nogatavošanās periodā
Lai palīdzētu augam novirzīt barības vielas tieši uz jau esošajiem augļiem, ir svarīgi veikt pareizu un pakāpenisku krūma veidošanu. Ieteicams noņemt apakšējās lapas, kas atrodas tuvu zemei un noēno tomātu ķekarus.
Šāda rīcība uzlabo gaisa cirkulāciju augu apakšdaļā, ļauj saules stariem piekļūt augļiem un ievērojami samazina mitruma uzkrāšanos, kas bieži veicina sēnīšu izplatību. Tāpat sezonas otrajā pusē ir derīgi nolauzt jaunos dzinumus un nokniebt krūma galotni, tādejādi pārtraucot jaunas zaļās masas augšanu.
Laistīšanai šajā periodā jābūt pārdomātai un mērenai:
Izvairieties no pārāk dāsnas un biežas laistīšanas, jo pārmērīgs mitrums stimulē lapu augšanu, nevis augļu gatavošanos.
Augsni uzturiet vienmērīgi mitru, nepieļaujot tās pilnīgu izžūšanu un vēlāku strauju pārlaistīšanu.
Laistīšanu vislabāk veikt agri no rīta, ūdeni lejot tieši pie saknēm un izmantojot sasildītu, nostādinātu ūdeni.
Stabilizējot mitruma līmeni, augļos labāk uzkrājas dabiskie cukuri un samazinās miziņas plaisāšanas risks.
Nogatavošanās fāzē augam ir nepieciešams arī kālijs, kas veicina vienmērīgu krāsas ieguvi un uzlabo garšas īpašības. Dabiskai augsnes papildināšanai var izmantot koksnes pelnu uzlējumu.
Vienu glāzi izsijātu pelnu iemaisa 10 litros ūdens, ļauj šķidrumam dažas stundas ievilkties un tad izmanto laistīšanai pie saknēm. Šāds uzturvielu papildinājums palīdz augam noslēdzošajā attīstības posmā.
Populārākie raksti šobrīd
Ražas novākšanas paņēmieni un biežākās kļūdas
Ja uz krūma ir izveidojušies lieli augļi, kas sasnieguši savu izmēru, bet krāsu vēl nemaina, tos var droši noplūkt un novietot nogatavināšanai telpās. Istabas temperatūrā un sausā vietā tie pakāpeniski iegūs gatavību, ļaujot atlikušajiem mazākajiem augļiem uz krūma saņemt vairāk barības vielu.
Lai paātrinātu zaļo tomātu nogatavošanos telpās, blakus tiem var novietot jau nogatavojušos ābolu vai banānu. Šie augļi izdala etilēnu – dabisku gāzi, kas veicina kaimiņos esošo dārzeņu nogatavošanos.
Mēģinot paātrināt procesus, svarīgi nepieļaut kļūdas, kas var kaitēt ražai. Nevajadzētu lietot lielas mēslojuma devas vai cerēt uz ātrāku rezultātu, palielinot laistīšanas biežumu. Pārmērīgs slāpekļa daudzums veicina tikai jaunu lapu veidošanos, savukārt straujas mitruma svārstības liek tomātu miziņai saplaisāt.
Tāpat nav ieteicams noplūkt visas krūma lapas reizē, jo augam joprojām ir nepieciešama fotosintēze pilnvērtīgai attīstībai. Veicot šos darbus pakāpeniski un pārdomāti, raža nogatavosies dabiski un saglabās savas labās īpašības.