Jūlija vidus un otrā puse dārzā ir laiks, kad daudzas agrās kultūras jau ir novāktas un dobes paliek tukšas. Šis periods ir piemērots tam, lai iesētu jaunus dārzeņus un zaļumus, kas spēj izaugt līdz rudenim un nodrošināt svaigu ražu pirms sala iestāšanās.
Siltā augsne veicina ātru sēklu dīgšanu, savukārt pakāpeniskais dienas garuma sarukums vasaras nogalē nāk par labu tiem augiem, kuri pavasara karstumā mēdz izziedēt. Pareizi izvēlētas šķirnes un savlaicīga laistīšana ļauj efektīvi izmantot dārza platību divas reizes vienā sezonā.
Vasaras sējai vislabāk atbilst agrās dārzeņu šķirnes ar īsu veģetācijas periodu. Praktiskā pieredze dārza darbos apliecina, ka augsne pēc pirmo kultūru novākšanas joprojām satur barības vielas, taču pirms jaunas sējas to ieteicams viegli uzirdināt un samitrināt. Zemāk ir apkopotas piemērotākās kultūras, kuras dārzā var sēt vasaras vidū, nodrošinot vienmērīgu un loģisku dārza izmantošanu.
Sakņaugi vasaras sējai: burkāni, bietes un redīsi
Burkāni, kas sēti jūlijā, dīgst ievērojami ātrāk nekā pavasarī, jo zeme ir pilnībā uzsilusi. Vasaras sējai mērķtiecīgi jāizvēlas agrās vai vidēji agrās šķirnes, kurām pietiek laika izaugt līdz rudens salnām. Galvenais nosacījums sekmīgai dīgšanai ir regulāra augsnes mitruma uzturēšana, jo iekaltēta zeme var pilnībā apturēt procesu. Rudenī vāktie burkāni parasti ir sulīgi, jo vēsākas naktis veicina cukura uzkrāšanos saknēs.
Bietes ir vēl viena kultūra, kas labi pacieš sēju vasaras vidū. Tās var sēt vietās, kur pirms tam auguši agrīnie kartupeļi vai citi jau novāktie dārzeņi. Kamēr saknes vēl aug, uzturā var pakāpeniski izmantot arī jaunās biešu lapas, pievienojot tās salātiem vai zupām. Tāpat kā burkāniem, arī bietēm dīgšanas stadijā un augšanas sākumā ir nepieciešams pastāvīgs mitrums.
Redīsi izceļas ar īpaši ātru augšanas tempu, un lielākā daļa šķirņu ir gatavas novākšanai mazāk nekā mēneša laikā. Tas ļauj tos sēt nelielās platībās ik pēc divām nedēļām gan jūlijā, gan augustā. Rudens periodā augušie redīsi karstuma trūkuma dēļ mēdz būt stingrāki un mazāk sīvi nekā tie, kas auguši pavasara beigās.
Pākšaugi un kāposti: krūmpupiņas un Ķīnas kāposti
Krūmpupiņas ir piemērotas sējai jūlija pirmajā pusē, īpaši, ja tiek izmantotas agrās šķirnes. Tās labi aug dobes vietās, kas atbrīvojušās pēc ziemas ķiploku vai agru zaļumu novākšanas. Pupiņu sakņu sistēmai piemīt īpašība piesaistīt augsnei slāpekli, kas uzlabo zemes kvalitāti nākamajiem gadiem. Karstā laikā šim augam ir vajadzīga regulāra laistīšana, jo īpaši ziedēšanas fāzē un brīdī, kad sāk veidoties pākstis.
Ķīnas kāpostu audzēšana vasaras otrajā pusē bieži dod labākus rezultātus nekā pavasarī. Šis dārzenis reaģē uz garām dienasgaismas stundām ar izziedēšanu, turpretī jūlija beigās, dienai saīsinoties, augs visu enerģiju patērē blīvas galviņas veidošanai. Lai kāposti nezaudētu garšas īpašības un lapas nekļūtu pārlieku raupjas, jānodrošina vienmērīgs un stabils augsnes mitruma līmenis.
Populārākie raksti šobrīd
Lapu salāti un zaļumi: spināti, rukola un lapu salāti
Spinātiem labāk patīk mērena un vēsa temperatūra, tāpēc vasaras nogale tiem ir piemērotāka nekā maija vai jūnija karstums. Agrās spinātu šķirnes, kas iesētas jūlijā, ātri izveido kuplus lapu rozetes. Svarīgi nepieļaut augsnes pilnīgu izžūšanu, lai zaļumi nekļūtu rūgti un neizstieptos ziednešos.
Rukola aug ļoti strauji un pirmo ražu var nodrošināt jau dažas nedēļas pēc sējas. Jūlijā rukolu ieteicams sēt daļēji noēnotās vietās vai blakus garākiem augiem. Tas pasargā lapas no pārkaršanas un neļauj tām kļūt pārāk asām vai cietām. Lapas var plūkt pakāpeniski, ļaujot augam turpināt attīstību.
Parastie lapu salāti arī ir piemēroti atkārtotai sēšanai vasaras vidū. Lai nodrošinātu nepārtrauktu svaigu zaļumu pieejamību, tos sēj nelielos daudzumos ar divu līdz trīs nedēļu intervālu. Karstajās dienās jaunos sējumus var viegli noēnot, lai saglabātu lapu maigumu un izvairītos no rūgtas garšas rašanās.