Jūlijs dārzā ir laiks, kad kabači aktīvi veido jaunos augļus, tāpēc šajā periodā augiem ir vajadzīga īpaša uzmanība. Ja vasaras sākumā krūmi galvenokārt audzēja zaļo masu un lapas, tad tagad visa enerģija tiek novirzīta olnīcu attīstībai.
Nepareiza kopšana šajā laikā var izraisīt situāciju, kad augs paliek kupls, taču raža ir niecīga vai augļi sāk pūt. Lai nodrošinātu stabilu ražu līdz pat rudenim, ir svarīgi precīzi pielāgot laistīšanas režīmu un nodrošināt pareizās uzturvielas. Šajā apskatā ir apkopoti praktiski dārzkopības fakti un vienkārši soļi, kas palīdz sasniegt optimālu rezultātu bez liekas ķīmijas izmantošanas.
Laistīšanas pamatnoteikumi karstā laikā
Karstās jūlija dienās kabači caur savām lielajām lapām iztvaiko milzīgu daudzumu mitruma. Tajā pašā laikā šie augi vienlīdz slikti pacieš gan ilgstošu sausumu, gan pārlieku slapju, purvainu augsni. Tāpēc galvenais princips ir laistīt reti, bet ļoti pamatīgi.
Parasti pietiek ar laistīšanu vienu vai izlīdzinoši divas reizes nedēļā. Uz katru pieaugušu krūmu ir nepieciešams izliet aptuveni divus līdz trīs spaiņus ūdens. Šāds apjoms garantē, ka mitrums iesūksies dziļi augsnē un sasniegs auga galveno sakņu sistēmu, nevis paliks tikai virskārtā. Ja iestājas ilgstošs karstums un gaisa temperatūra stabili pārsniedz 30 grādu atzīmi, laistīšanas biežumu var palielināt līdz trim reizēm nedēļā.
Optimālais laistīšanas laiks ir agrs rīts, pirms saule ir sākusi karsēt pilnā jaudā. Ūdenim noteikti jābūt siltam un nostādinātam, jo auksts ūdens tieši no dziļurbuma var izraisīt sakņu šoku. Ūdeni lej tieši pie auga pamatnes, cenšoties nesamērcēt lapas un jaunās olnīcas, jo lieks mitrums uz zaļās masas veicina sēnīšu slimību attīstību.
Krūma veidošana un pareiza mēslošana
Vasaras vidū kabaču vajadzības pēc barības vielām būtiski mainās. Ja iepriekš augam vajadzēja slāpekli lapu audzēšanai, tad jūlijā uzsvars tiek likts uz kāliju un fosforu. Šie elementi ir tieši atbildīgi par to, lai augļi veidotos stingri, sulīgi un vienmērīgi.
Kā dabisku alternatīvu var izmantot parastu koksnes pelnu uzlējumu vai labi atšķaidītu organiskā mēslojuma šķīdumu. Tāpat labu rezultātu dod minerālie maisījumi, kas satur boru, jo tas palīdz labāk nostiprināties jaunajām olnīcām.
Vienlaikus ar barošanu ir svarīgi veikt krūmu retināšanu. Pārāk blīva lapotne rada labvēlīgu vidi mitruma uzkrāšanai un slimībām. Ir lietderīgi regulāri nogriezt vecās, nodzeltējušās un pašas apakšējās lapas, kas guļ uz zemes. Tas uzlabo gaisa cirkulāciju krūma centrā un ļauj saules stariem piekļūt ziediem un augļiem.
Ja dārzā aug kāpjošo šķirņu kabači, ieteicams nokniebt to galotnes virs ceturtās vai sestās lapas. Savukārt krūmu šķirnēm augšanu var nedaudz ierobežot pēc tam, kad uz viena auga jau ir stabili aizmetušies pieci līdz septiņi augļi.
Praktiskā aizsardzība un ražas novākšana
Lai kabači nepūtu, saskaroties ar mitru augsni, zem jaunajiem augļiem var palikt nelielus koka dēlīšus vai sausus salmus. Tas ir vienkāršs un efektīvs veids, kā pasargāt ražu no sabojāšanās tieši pirms novākšanas.
Populārākie raksti šobrīd
Regulāra ražas novākšana ir vēl viens būtisks faktors, kas stimulē jaunu ziedu un olnīcu veidošanos. Vislabāk ir nogriezt kabačus, kad tie sasnieguši 15 līdz 20 centimetru garumu. Šādā izmērā tiem ir pati maigākā miza un garša, turklāt augs netērē enerģiju pāraugušu kabaču uzturēšanai un var audzēt jaunus.
Kā dārzkopis es vienmēr izvēlos metodes, kas ir reāli izpildāmas ikdienā un neprasa pārmērīgu piepūli vai dārgus ieguldījumus. Veselīgs dārzs balstās uz vienkāršām un loģiskām darbībām.
Slimību profilaksei parasti izmanto tautas metodes, kuru pamatā ir koksnes pelni vai vājš joda un piena šķīdums. Ja uz lapām parādās laputis, palīdzēt var vienkāršs ziepju ūdens uzlējums, ar ko apstrādā skartās vietas. Šādas profilaktiskas darbības aizņem maz laika, bet ļauj saglabāt krūmus ražojošus un veselus līdz pat pirmajām rudens salnām.