Tomātu audzēšana dārzā bieži ir saistīta ar regulāru krūmu veidošanu un lieko dzinumu laušanu. Pēc šiem darbiem pāri paliek ievērojams daudzums zaļās masas, ko lielā daļa saimnieku vienkārši izmet atkritumos vai novirza uz komposta kaudzi.
Tomēr šie zaļumi satur specifiskas vielas, kas var lietderīgi kalpot dārza uzturēšanā. Pareizi sagatavoti augu atlikumi palīdz dabiskā veidā samazināt nevēlamo kukaiņu izplatību uz citiem kultūraugiem. Šī metode nodrošina iespēju racionāli izmantot dārzā jau esošos resursus, atsakoties no lieku ķīmisko līdzekļu iegādes.
Tomātu lapās un stublājos koncentrējas organiskie savienojumi, kam piemīt spēcīga, specifiska smarža. Šis aromāts un auga šūnu sastāvs dabā kalpo kā aizsargmehānisms pret apkārtējās vides apdraudējumiem. Dārzā šīs īpašības var mērķtiecīgi pavērst citu augu aizsardzībai, jo daudzi izplatīti kukaiņi izvairās no vietām, kur jūtama šī smarža.
Populārākie raksti šobrīd
Praksē šādu augu izcelsmes masu izmanto, lai pasargātu augļu kokus un ogulājus. Metode ir piemērota profilaktiskai apstrādei pret laputīm, dažādiem kāpuriem, kodes kāpuriem un skudrām, kas pavasara un vasaras periodā mēdz bojāt dārza ražu. Tā kā šis ir pilnībā dabisks risinājums, tas neuzkrājas augsnē un neietekmē gatavojošos augļu kvalitāti.
Uzlējuma pagatavošanas process
Lai iegūtu efektīvu šķīdumu, ir svarīgi ievērot noteiktas proporcijas un tehnoloģiskos posmus. Pagatavošanai nepieciešams standarta desmit litru spainis un svaigi nogrieztas tomātu galotnes.
Trauka uzpildīšana: Spaini piepilda aptuveni līdz pusei ar savāktajiem zaļumiem. Lapas un stublājus nevajag blīvēt vai spiest uz leju – tiem traukā jāatrodas brīvi, lai ūdens varētu piekļūt katrai auga daļai.
Applaucēšana un izturēšana: Zaļo masu pārlej ar karstu, gandrīz verdošu ūdeni līdz trauka augšai. Pēc tam trauku atstāj pastāvēt uz 24 stundām. Šajā laika periodā ūdens pakāpeniski ekstrahē no augiem nepieciešamās vielas, un šķidrums kļūst tumšāks un koncentrētāks.
Filtrēšana un atšķaidīšana: Kad diennakts ir pagājusi, iegūto šķidrumu rūpīgi nokāš, atdalot no tā visas lapu un stublāju daļas. Iegūto koncentrātu atšķaida ar tīru, vēsu ūdeni attiecībā viens pret vienu.
Fiksatora pievienošana: Gatavajam maisījumam pievieno divas ēdamkarotes šķidro ziepju vai sarīvētu veļas ziepju. Ziepju funkcija ir tīri mehāniska – tās nodrošina šķidruma labāku saķeri ar apstrādājamā auga lapu virsmu, neļaujot tam uzreiz notecēt zemē.
Praktiskā lietošana un efektivitāte
Sagatavotā līdzekļa efektivitāte ir tieši atkarīga no pareiza lietošanas laika izvēles. Dārza apstrādi drīkst veikt tikai sausos laika apstākļos, kad tuvākajā diennaktī nav gaidāmi nokrišņi. Ja drīz pēc smidzināšanas uznāk lietus, šķīdums tiks noskalots, un procedūra būs jāatkārto no jauna.
Šis maisījums ir universāli izmantojams lielākajai daļai dārza kultūru. Ar to var droši apstrādāt ābeles, bumbieres, plūmes un ķiršus, kā arī ogulājus – jāņogas un ērkšķogas. Smidzināšanas laikā īpaša vērība jāvelta lapu apakšējām daļām, jo tieši tur visbiežāk pulcējas un slēpjas kaitēkļu kolonijas.
Līdzekli ieteicams izmantot uzreiz pēc pagatavošanas, jo ilgstošas uzglabāšanas laikā tā aktīvās īpašības pakāpeniski mazinās.