Vasaras vidū dārzkopji siltumnīcās un atklātā laukā bieži pamana, ka gurķu ceri zied kupli, taču jaunie aizmetņi sāk dzeltēt, nokalst un nobirst. Rezultātā augi vizuāli izskatās veselīgi un turpina stiepties garumā, bet plānotā raža strauji samazinās.
Šī parādība ir tieši saistīta ar laika apstākļu maiņu un augu reakciju uz apkārtējās vides faktoriem. Problēmas pamatā parasti ir nevis sēklu kvalitāte vai šķirnes īpatnības, kā varētu šķist sākumā, bet gan fizioloģisks stress, ko dēstiem rada ilgstošs karstums.
Fakti rāda, ka augu fizioloģija karstā laikā būtiski mainās. Kad gaisa temperatūra slēgtā mājā pārsniedz 30 grādu robežu, gurķi mēģina sevi aizsargāt no pārmērīga mitruma zuduma un aizver mikroskopiskās atvārsnītes uz lapām.
Šis aizsargmehānisms vienlaikus palēnina iekšējo sulu apriti un uzturvielu kustību pa stumbru uz augšu. Šādos apstākļos augs vairs nespēj pilnvērtīgi uzņemt kalciju un boru, kas ir kritiski elementi jauno augļu audu veidošanai un šūnu dalīšanai. Tā kā barības vielu nepietiek visam krūmam, tas sāk dabiski atbrīvoties no daļas aizmetņu, lai izdzīvotu.
Situāciju vēl vairāk sarežģī augsnes virskārtas pārkaršana saulē. Augstā temperatūrā sakņu sistēmas efektivitāte krītas, samazinās sakņu spiediens un palēninās ūdens uzsūkšanās. Pat ja augsne pirms tam ir tikusi bagātīgi mēslota, elementi vienkārši nenonāk līdz galam mērķim.
Temperatūras un mitruma regulēšana siltumnīcā
Lai palīdzētu augiem tikt galā ar karstuma radīto slodzi, pirmais solis ir gaisa un augsnes temperatūras pazemināšana dārzā. Siltumnīcās ir jānodrošina pastāvīga gaisa cirkulācija, turot vaļā durvis un vēdlodziņus abos galos. Karstākajās pusdienas stundās konstrukcijas ieteicams noēnot, izmantojot speciālus tīklus vai baltu agrotīklu, lai tiešie saules stari nededzinātu lapas.
Laistīšanai karstā periodā ir izšķiroša nozīme, un tam jāizmanto tikai saulē uzsilis, nostādināts ūdens. Auksts ūdens tieši no akas vai dziļurbuma karstā augsnē izraisa sakņu šoku, kas tikai pastiprina aizmetņu dzeltenumu un krišanu. Laistīšanu vislabāk veikt agrās rīta stundās vai vēlā vakarā, kad saule vairs nav tik aktīva un mitrums neiztvaiko acumirklī, bet gan iesūcas dziļāk zemē pie saknēm.
Ātrā palīdzība caur lapām un sakņu papildmēslošana
Ja augsta gaisa temperatūra pieturas vairākas dienas pēc kārtas un saknes nespēj strādāt pilnvērtīgi, efektīvākais veids, kā piegādāt uzturvielas, ir smidzināšana uz lapām. Šādu apstrādi veic vēlā vakarā, kad saule ir norietējusi. Vakarā un naktī lapu atvārsnītes atkal atveras, kas ļauj sagatavotajam šķīdumam ātri un tieši nonākt augu audos, apejot traucēto sakņu sistēmu.
Lapu barošanai izmanto kalcija un bora savienojumus, kas stiprina jaunos augļus. Darba šķīdumu gatavo, izšķīdinot 5 gramus kalcija helāta vai kalcija nitrāta vienā litrā ūdens. Papildus var pievienot borskābi, ņemot 2 gramus uz 10 litriem ūdens. Šāda deva palīdz augam saglabāt jaunos aizmetņus un novērš to izkalšanu.
Nākamajā rītā pēc lapu apstrādes ir lietderīgi veikt laistīšanu ar sakņu mēslojumu, kas satur kāliju un magniju. Šie elementi atbild par kopējo augu izturību un ogļhidrātu apriti. Šķīdumu gatavo no vienas ēdamkarotes kālija sulfāta un puses ēdamkarotes magnija sulfāta, ko izšķīdina 10 litros silta ūdens. Fakti apliecina, ka precīza un savlaicīga elementu sabalansēšana palīdz dēstiem ātrāk atgriezties normālā attīstības ritmā.
Citi faktori, kas ietekmē aizmetņu saglabāšanos
Papildus tiešajam saules karstumam, gurķu ražu būtiski ietekmē arī kopšanas un stādīšanas kļūdas. Nereti aizmetņu dzeltenumu veicina pārāk blīva stādīšana, kā dēļ krūmiem nepietiek gaismas un gaisa apmaiņas lejasdaļā.
Tāpat negatīvu lomu spēlē pārmērīga aizraušanās ar slāpekļa mēslojumu vasaras vidū. Slāpeklis veicina tikai zaļās masas un lapu augšanu, taču vājina augļu veidošanos un samazina izturību pret karstumu. Augļu periodā gurķiem primāri ir nepieciešams kālijs un fosfors.
Jāņem vērā arī izvēlētā gurķu šķirne. Ja siltumnīcā ir iestādītas bišu apputeksnējamas šķirnes, slēgtā un karstā telpā kukaiņi neienāk, ziedi paliek neapputeksnēti un rezultātā aizmetņi nokalst. Šādā situācijā palīdz regulāra caurvēja nodrošināšana vai mehāniska ziedu izkustināšana.
Praksē bieži pieminētie tautas līdzekļi, piemēram, rauga vai maizes uzlējumi, ir jālieto ar piesardzību, jo tie darbojas vairāk kā augsnes mikrofloras stimulētāji, bet nespēj pilnībā nodrošināt augu ar nepieciešamajiem minerālelementiem kritiskā stresa brīdī. Ražas saglabāšanas pamatā ir savlaicīga reakcija, mikroklimata kontrole un precīza uzturvielu nodrošināšana.