Gaisa temperatūras paaugstināšanās virs +30 grādiem ietekmē tomātu attīstību dārzā un siltumnīcās. Šādos laikapstākļos augu ziedputekšņi zaudē savas īpašības, kā dēļ ziedi nokalst un nobirst, nepaspējot izveidot aizmetņus. Lai saglabātu gaidāmo ražu, ir nepieciešams laikus pielāgot augu kopšanas dārza darbus karstajai vasaras tveicei.
Pareizi izvēlētas metodes palīdz augiem izturēt karstuma viļņus bez lieliem zaudējumiem. Jebkura augu apsmidzināšana dienas laikā ir bīstama, jo ūdens pilieni saulē darbojas kā lēcas un apdedzina lapas. Šī iemesla dēļ visi papildmēslošanas un apstrādes darbi pa lapām jāplāno tikai vēlu vakarā pēc pulksten 19:00, kad saule vairs nav aktīva.
Ziedu un pirmo aizmetņu aizsardzība
Lai palīdzētu tomātiem apputeksnēties un mazinātu karstuma izraisīto stresu, var veikt mērķtiecīgu apstrādi pa lapām. Šim nolūkam izmanto borskābes šķīdumu, ko sagatavo, 1–2 gramus pulvera pilnībā izšķīdinot glāzē karsta ūdens. Aukstā ūdenī kristāli neizšķīst, un tas var kaitēt augiem.
Sagatavoto šķidrumu pievieno ūdenim, kurā jau ir iemaisīts "Vito" aminoskābju biostimulators, stingri sekojot tā lietošanas instrukcijai. Bors veicina sekmīgu ziedu apputeksnēšanos, savukārt Latvijā pieejamais aminoskābju līdzeklis nodrošina gatavu būvmateriālu augu šūnām, palīdzot tām labāk izturēt augsto temperatūru.
Karstā un sausā augsnē tomātu saknes vairs nespēj pilnvērtīgi uzņemt kalciju. Šī elementa trūkums vēlāk izraisa augļu galotņu puvi, kad pirmie tomāti sāk melnēt no apakšas.
Lai novērstu šo problēmu, aptuveni trīs līdz četras dienas pēc pirmās apstrādes tomātus apsmidzina ar kalcija nitrāta šķīdumu, izmantojot 15 gramus vielas uz 10 litriem ūdens, vai arī lieto speciālu kalcija preparātu.
Augsnes un sakņu sistēmas dzesēšana
Tiešos saules staros kaila augsne var sakarst līdz pat +50 grādiem, kas burtiski traumē tomātu saknes un aptur to funkcijas. Efektīvs risinājums šajā situācijā ir bieza mulčas kārta ap augiem.
Dobes nekavējoties jāpārklāj ar aptuveni 7–10 centimetrus biegu salmu, siena vai labi izžāvētas, nopļautas zāles slāni. Mulča neļauj mitrumam strauji iztvaikot un ievērojami samazina augsnes temperatūru sakņu zonā, saglabājot to optimālā līmenī.
Karstuma periodos būtiski mainās arī laistīšanas režīms. Tomāti jālaista bagātīgi, tieši pie saknes un tikai agrās rīta stundās – no pulksten 5:00 līdz 7:00. Laistīšana vakarā šādā karstumā nav ieteicama.
Ja auksts ūdens nonāk uz visas dienas garumā sakarsušas zemes, sākas ļoti strauja iztvaikošana. Dobēs veidojas karsts tvaiks un mitrums, kas applaucē smalkos ziedus, izraisot to masveida nokrišanu.
Populārākie raksti šobrīd
Dobju ēnošana un mikroklimats
Ja gaisa temperatūra ilgstoši pārsniedz +35 grādus, pat izturīgākās tomātu šķirnes nespēj patstāvīgi tikt galā ar saules slodzi. Lai pasargātu ziedus no izdegšanas, virs dobēm ir lietderīgi izveidot vienkāršu nojumes karkasu.
Pār to pārvelk speciālu dārza ēnošanas tīklu vai plānu, baltu agrotekstilu. Šāds aizsegs izkliedē tiešos saules starus, samazina karstuma ietekmi uz augiem un palīdz saglabāt ziedus neskartus visā ziedēšanas posmā.
Savlaicīga un pārdomāta rīcība karstajās dienās nodrošina stabilu mikroklimatu. Vienkāršu un loģisku praktisko soļu izpilde īsā laika posmā palīdz dārzeņiem bez lielām grūtībām pārciest nelabvēlīgos laikapstākļus un garantē labu ražu rudenī.