Tomātu audzēšanā mēdz gadīties situācija, kad augi vizuāli izskatās spēcīgi un veselīgi, taču raža kavējas. Krūmi strauji stiepjas garumā, stublāji kļūst neparasti biezi un lapotne krāsojas tumši zaļa, bet ziedu un aizmetņu ir ļoti maz vai to nav vispār.
Šo parādību dārzkopībā mēdz dēvēt par augu "taukošanos", kad visa enerģija tiek patērēta zaļās masas audzēšanai. Galvenais iemesls šādai augu uzvedībai parasti ir pārmērīgs slāpekļa daudzums augsnē, kas var rasties pēc pārāk bagātīgas mēslošanas. Lai šo procesu apturētu un novirzītu auga spēkus uz augļu veidošanu, ir nepieciešama noteikta kopšanas shēma, kas palīdz sabalansēt barības vielu uzņemšanu.
Dārza darbos vienmēr ir svarīgi pamanīt pirmās pazīmes, kas liecina par uzturvielu disbalansu. Kad augsne ir pārsātināta ar slāpekli, tomātu krūma stumbrs biezuma ziņā sāk atgādināt zīmuli vai pat kļūst vēl resnāks. Lapas izaug neierasti lielas un smagas, savukārt attālums starp lapu mezgliem paliek īss.
Pats galvenais rādītājs ir ziedu ķekaru trūkums – pumpuri vai nu neparādās vispār, vai arī tie paliek tukši un nobirst, pirms izveidojas aizmetņi. Šādā stāvoklī augs turpina patērēt resursus tikai lapu apjomam, tādēļ ir svarīgi savlaicīgi mainīt mēslošanas stratēģiju.
Šādās situācijās standarta kompleksie mēslošanas līdzekļi nederēs, jo tie bieži satur papildu slāpekli. Arī kālija nitrāts šoreiz nebūs labākā izvēle, jo tā sastāvā esošais slāpeklis tikai pastiprinās lapu augšanu. Risinājums ir elementu attiecības maiņa, izmantojot fosforu un kāliju.
Populārākie raksti šobrīd
Monokālija fosfāta izmantošana dārzā
Monokālija fosfāts ir minerālmēslojums, kas palīdz ierobežot liekā slāpekļa ietekmi un stimulē augu pāreju nākamajā attīstības fāzē. Tas nodrošina nepieciešamos elementus ziedpumpuru attīstībai, neveicinot jaunu dzinumu un lapu veidošanos.
Praksē šo līdzekli izmanto, sagatavojot precīzas koncentrācijas šķīdumu. Lai sasniegtu vēlamo rezultātu, desmit gramos ūdens izšķīdina desmit gramus monokālija fosfāta. Gatavo šķīdumu izmanto laistīšanai, paredzot tieši vienu litru šķidruma uz katru tomātu krūmu.
Procedūru atkārto ik pēc piecām dienām, līdz vizuāli redzams, ka sāk stabilizēties un veidoties pirmie augļu aizmetņi. Mēslojuma daudzumu ieteicams svērt uz precīziem elektroniskajiem svariem, nevis noteikt aptuveni, jo precizitāte nodrošina vienmērīgu un prognozējamu iedarbību. Parasti aptuveni trešajā dienā pēc pirmās laistīšanas krūmu galotņu straujā stiepšanās apstājas, un ap piekto dienu parādās pirmie ziedpumpuri.
Koksnes pelni un mitruma regulēšana
Lai nostiprinātu monokālija fosfāta iedarbību un nodrošinātu ilglaicīgu efektu, dārzkopībā papildus izmanto koksnes pelnus. Pelni ir dabisks kālija, kalcija un citu mikroelementu avots, kas nesatur slāpekli. Tos vienmērīgi izkaisa ap krūmiem, rēķinot vienu glāzi pelnu uz katru kvadrātmetru zemes, un pēc tam viegli iestrādā augsnes virskārtā.
Vienlaikus ar pelnu iestrādi ir lietderīgi uz vienu nedēļu samazināt laistīšanas intensitāti, samazinot izmantojamā ūdens apjomu uz pusi no ierastā daudzuma. Neliels mitruma trūkums rada kontrolētu vidi, kas liek augam dabiski pārslēgties no zaļās masas audzēšanas uz sugas turpināšanu jeb ziedēšanu un augļu briedināšanu. Kad pelni ir iestrādāti un mitrums samazināts, uz krūmiem sāk pakāpeniski veidoties jauni ziedu ķekari.
Augšanas apstākļu atšķirības siltumnīcā un atklātā laukā
Procesi, kas saistīti ar barības vielu uzņemšanu, norit atšķirīgi atkarībā no tā, kur tomāti ir iestādīti. Siltumnīcās zeme parasti ir siltāka un slāpeklis saglabājas aktīvāks, tādēļ tur krūmu pastiprināta kuplošana vērojama biežāk. Siltumnīcas apstākļos monokālija fosfāta lietošanas grafiks ir jāievēro īpaši rūpīgi.
Atklātā laukā augsne sasilst lēnāk un barības vielas izskalojas straujāk, tāpēc tur pārmēslošana notiek retāk. Tomēr, ja, stādot stādus, augsnē vai stādīšanas bedrē ir ticis iestrādāts pārāk liels daudzums organisko vielu vai komposta, rīcības plāns un proporcijas paliek tieši tādas pašas.
Lai novērstu šādas situācijas nākamajās sezonās, galvenā uzmanība jāpievērš preventīvajiem pasākumiem. Gatavojot dobes vai siltumnīcas zemi pavasarī, stādīšanas bedrēs nevajadzētu pārlieku aizrauties ar svaiga mēslojuma vai bagātinātas melnzemes pievienošanu.