Sakņaugu kopšanai vasaras vidū ir noteicošā loma ražas kvalitātē un garšas īpašībās. Burkāni un bietes šajā laikā sāk aktīvi veidot un audzēt pašas saknes, tāpēc augiem mainās nepieciešamo barības vielu sastāvs.
Pareizi izvēlēts mēslojums palīdz dārzeņiem uzkrāt cukurus, padarot tos blīvus, saldus un piemērotus ilgstošai glabāšanai ziemā. Šajā posmā galvenais uzdevums ir nodrošināt augsni ar elementiem, kas veicina tieši saknes, nevis lapu attīstību.
Sakņaugu vajadzību maiņa vasaras mēnešos
Jūnijā un jūlijā bietēm un burkāniem beidzas aktīvais lapu augšanas periods. Līdz tam augi patērēja daudz slāpekļa, kas palīdzēja izveidot kuplu un zaļu virszemes daļu. Kad laksti ir paaugušies, slāpekļa papildu padeve ir jāpārtrauc. Ja turpināsiet lietot slāpekli saturošus līdzekļus, dārzeņi visu enerģiju patērēs lapām, bet pašas saknes paliks sīkas, šķiedrainas un zaudēs garšu.
Vasarā sakņaugiem ir vajadzīgs kālijs un fosfors. Kālijs tieši ietekmē ogļhidrātu un cukuru uzkrāšanos šūnās, padarot dārzeņus saldus. Fosfors savukārt ir atbildīgs par spēcīgas sakņu sistēmas nostiprināšanu un palīdz dārzeņiem ilgāk saglabāties svaigiem pēc novākšanas.
Svarīgs pamatnoteikums, kas jāatceras pirms jebkuras barošanas, ir obligāta zemes laistīšana. Mēslojumu šķīdumus drīkst lietot tikai tad, kad augsne jau ir kārtīgi samitrināta ar tīru ūdeni. Ja šķidrumu uzlej uz sausas zemes, augu smalkās saknes var gūt apdegumus, un dārzenis sāks nīkuļot.
Minerālmēsli un pelnu izmantošana dobēs
Tiem, kas dārza kopšanai izvēlas gatavus minerālmēslus, šajā periodā piemērots būs superfosfāts, kālija nitrāts vai monokālija fosfāts. Šie līdzekļi satur koncentrētas vajadzīgās vielas un ātri uzsūcas augsnē. Klasiskā proporcija šādu šķīdumu pagatavošanai ir 25 grami granulētā vai pulverveida produkta uz 10 litriem ūdens. Pēc pilnīgas izšķīšanas šķidrumu lej uz mitras augsnes, rēķinot aptuveni vienu glāzi uz katru augu.
Kā alternatīvu var izmantot parastus koka pelnus, kas ir dabīgs un viegli pieejams kālija un fosfora avots. Pelni satur arī virkni citu vērtīgu mikroelementu, kas uzlabo augsnes struktūru. Lai pagatavotu pelnu uzlējumu, 200 gramus izsijātu koka pelnu ieber 10 litros silta ūdens un kārtīgi samaisa. Šo maisījumu izmanto laistīšanai, patērējot vienu glāzi uz katru dārzeni. Pelni ne tikai pabaro augu, bet arī palīdz neitralizēt pārāk skābu augsni, kas bietēm īpaši patīk.
Dabīgais zāļu uzlējums un kopšanas ierobežojumi
Vēl viena efektīva metode ir paštaisīts zaļmēslojums no dārzā pieejamām nezālēm. Šim nolūkam labi der pienenes, āboliņš un citas sulīgas nezāles, kuras pirms sēklu nogatavošanās tiek izravētas no dobēm. Spaini vai citu lielāku trauku par divām trešdaļām piepilda ar sasmalcinātu zāli.
Visu aplej ar karstu ūdeni līdz augšai un atstāj trīs dienas nostāvēties un norūgt. Kad laiks pagājis, šķidrumu nokāš un pirms lietošanas atšķaida ar tīru ūdeni attiecībā viens pret pieci. Sagatavoto dabisko šķīdumu izmanto biešu un burkānu rindu laistīšanai.
Populārākie raksti šobrīd
Lielākajā daļā gadījumu pietiek ar vienu šādu procedūru visā vasaras sezonā. Ja augsne dārzā ir ļoti smilšaina vai nabadzīga, mēslošanu var atkārtot vēlreiz pēc divām nedēļām. Jebkāda papildu barošana ir pilnībā jāpārtrauc vismaz mēnesi pirms plānotās ražas novākšanas, lai dārzeņi paspētu dabiski nobriest.
Vasaras vidū dobēs nekādā gadījumā nedrīkst iestrādāt svaigus kūtsmēslus, jo tie satur pārāk daudz agresīvu slāpekļa savienojumu, kas sabojās sakņaugu formu un veicinās to pūšanu.