Kartupeļu ziedēšanas un pumpuru veidošanās periods ir laiks, kad dārzā izšķiras gaidāmās ražas apjoms un kvalitāte. Šajā attīstības posmā augā sākas aktīvs process, kurā tiek likti pamati jauno bumbuļu augšanai zem zemes.
Lai raža būtu vēlāka un bumbuļi izaugtu lieli, augam ir nepieciešama noteikta kopšana un pareizi izvēlēti uztura elementi. Nepareiza rīcība šajā fāzē var radīt situāciju, kurā laksti izaug lieli un kupli, bet paši kartupeļi paliek mazi un neattīstīti. Tāpēc ir vērtīgi zināt pamata likumsakarības, kas palīdz augam novirzīt spēkus pareizajā gultnē.
Mēslošanas nianses un biežākās kļūdas
Viena no izplatītākajām kļūdām kartupeļu kopšanā vasaras vidū ir pārmērīga aizraušanās ar slāpekli saturošu mēslojumu. Svaigi kūtsmēsli, urīnviela vai citi spēcīgi slāpekļa avoti šajā periodā nodara vairāk kaitējuma nekā labuma. Slāpeklis provocē ļoti strauju un apjomīgu zaļās masas augšanu. Rezultātā kartupeļu krūmi izskatās vizuāli skaisti, augsti, kupli un tumši zaļi, taču tas ir mānīgs iespaids.
Ja augsne ir pārsātināta ar slāpekli, kartupeļu krūms visu savu enerģiju un barības vielas patērē lapu un stublāju veidošanai. Pazemes daļas attīstība šādā situācijā apstājas vai palēninās. Rudenī, rokot šādus krūmus, var redzēt, ka zem milzīga un kupla lakstu apjoma ir izauguši tikai daži nelieli kartupeļi. Tāpēc ziedēšanas fāzē slāpekļa papildināšanu dārzā pārtrauc.
Šajā laikā kartupeļiem ir nepieciešami pavisam citi elementi – kālijs un fosfors. Šīs vielas nodrošina dabisku procesu, kurā barības vielas no lapām sāk pārvietoties uz leju, veicinot tieši bumbuļu briešanu un augšanu. Kā labu un visiem pieejamu kālija un fosfora avotu var izmantot parastus koksnes pelnus.
Pelnus var vienkārši izkaisīt uz augsnes ap krūmiem pirms to apraušanas. Otrs variants ir sagatavot pelnu uzlējumu, ko pēc tam izmanto dārza laistīšanai. Fakts ir tāds, ka pareizi izvēlēti elementi tieši ietekmē to, cik barojošs un blīvs izaugs katrs bumbulis.
Mitruma nodrošināšana un pareiza laistīšana
Ziedēšanas laikā kartupeļu stādījumi kļūst ļoti jutīgi pret mitruma trūkumu augsnē. Ja laiks ir ilgstoši karsts un zeme pilnībā izžūst, augs piedzīvo stresu. Šāda sausuma dēļ daļa no tikko izveidotajām olnīcām var vienkārši neattīstīties, kā rezultātā bumbuļu skaits būs mazāks un tie neizaugs pietiekami lieli.
Lai laistīšana dotu maksimālu labumu, ir jāievēro pareizs diennakts laiks. Vislabāk dārzu laistīt agri no rīta vai vēlā vakarā, kad saule vairs nav aktīva un temperatūra ir kritusies. Karstā pusdienlaikā veikt laistīšanu nav ieteicams.
Ja ūdens pilieni paliek uz lapām spilgtos saules staros, tie darbojas kā mazi palielināmie stikli un var izraisīt lapu apdegumus. Tas pats attiecas uz jebkādu šķidro mēslojumu izsmidzināšanu pa lapām – tam jāizvēlas vēss un mākoņains laiks vai vakara stundas.
Ūdens daudzumam jābūt pietiekamam, lai mitrums sasniegtu sakņu zonu, nevis tikai samitrinātu augsnes virskārtu. Regulārs un vienmērīgs mitruma līmenis palīdz uzturēt vienmērīgu bumbuļu augšanas tempu, kas savukārt novērš to plaisāšanu.
Augsnes apraušana un kopšana
Kartupeļu krūmu apraušana jeb uzbēršana ir vēl viens darbs, kam ir liela nozīme tieši šajā periodā. Tomēr ir svarīgi izvēlēties pareizo brīdi, kad to darīt. Augsnes uzbēršana uz sausas un saulē pārkarsušas zemes ir kļūda, kas var kaitēt sakņu sistēmai un palielināt mitruma iztvaikošanu.
Labākais laiks krūmu apraušanai ir drīz pēc lietus vai pēc tam, kad dārzs ir kārtīgi salietots. Kad augsne ir vēsa, mitra un dabiski irdena, darbs sniedz vislabāko rezultātu. Šāda zeme viegli piekļaujas stublājiem, saglabā vēsumu un nodrošina papildu vietu, kur veidoties jauniem bumbuļiem.
Uzbērtā augsne kalpo arī kā aizsargslānis, kas neļauj saules stariem sasniegt jaunos kartupeļus, kas aug tuvu virskārtai. Ja bumbuļi nonāk tiešā saules gaismā, tie kļūst zaļi un uzturā vairs nav izmantojami. Tāpēc savlaicīga un pareiza augsnes uzbēršana mitrā laikā palīdz saglabāt ražas kvalitāti. Visu šo vienkāršo darbību kopums nodrošina stabilu un labu rezultātu katrā dārzā.