Dārza kopšanā nepareiza mēslojuma izvēle vai pārmērīga barošana bieži vien nodara lielāku kaitējumu nekā barības vielu trūkums. Pārsātināta augsne traucē augu normālai attīstībai, kā rezultātā var izpalikt gaidītā raža.
Šī iemesla dēļ dārznieki arvien biežāk izvēlas saudzīgas un pārbaudītas metodes, kas palīdz uzturēt dabisko līdzsvaru dārzā. Viena no šādām metodēm ir komposta uzlējums, kas pakāpeniski atjauno augsnes bioloģisko aktivitāti un stimulē derīgo mikroorganismu darbību.
Atšķirībā no agresīviem minerālmēsliem, pareizi sagatavots šķidrums nededzina jauno augu jutīgās saknes. Turklāt šim līdzeklim nav specifiskas, nepatīkamas smakas, kas parasti asociējas ar dabisko mēslojumu.
Kad nepieciešams izmantot komposta uzlējumu
Uzlējums ir lietderīgs brīžos, kad dārza kultūru augšana acīmredzami palēninās vai arī veidojas netipiski plāni un trausli stublāji. Šādas pazīmes liecina, ka augam trūkst enerģijas un barības vielu uzņemšana caur sakņu sistēmu ir apgrūtināta.
Organiskie savienojumi, kas atrodas kompostā, palīdz aktivizēt augsnes mikrofloru. Mikroorganismi sāk aktīvāk pārstrādāt augsnē esošos elementus, nodrošinot augus ar nepieciešamo barību optimālās devās.
Īpaša uzmanība dārzā jāpievērš tomātu stādījumiem, jo tie ir ļoti jutīgi pret barības vielu daudzumu. Pārmērīgs slāpekļa daudzums, kas rodas nekontrolētas mēslošanas rezultātā, veicina tikai zaļās masas augšanu.
Rezultātā dobes pārvēršas biezos, necaurredzamos džungļos, bet paši ziedi un augļi neveidojas. Lai šķidrums iedarbotos pareizi un neradītu sakņu stresu, jebkuru uzlējumu drīkst lietot tikai mitrā augsnē, pēc tam, kad dobes jau ir rūpīgi aplietas ar tīru ūdeni.
Kvalitatīva uzlējuma pagatavošanas gaita
Labi pagatavotam līdzeklim nav pūšanas smakas, tas smaržo pēc mitras zemes vai meža augsnes. Galvenā sastāvdaļa ir pilnībā nobriedis, tumšs un irdens komposts, kas jau ir izgājis visus sadalīšanās posmus.
Darba process ir vienkāršs un neprasa specifisku aprīkojumu. Tīrā traukā, piemēram, spainī, ieber vienu litru komposta un uzlej ūdeni, piepildot aptuveni divas trešdaļas no kopējā tilpuma.
Maisījumu atstāj nostāvēties 24 stundas. Šajā laikā šķidrums ir periodiski jāsamaisa vai jāsakrata. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu aerāciju un piesātinātu ūdeni ar skābekli. Bez skābekļa piekļuves derīgie aerobie mikroorganismi iet bojā, un to vietā sāk attīstīties pūšanas baktērijas, kas padara šķidrumu nederīgu lietošanai.
Uzlējumu nav ieteicams jaukt kopā ar koka pelniem vai sintētiskiem minerālmēsliem. Šāda elementu kombinācija var izraisīt nevēlamas ķīmiskas reakcijas un kaitēt augsnei. Pareiza secība paredz vispirms nodrošināt augiem bioloģisko atbalstu un tikai pēc nedēļas, ja tas joprojām ir nepieciešams, izmantot citus papildus elementus.
Populārākie raksti šobrīd
Situācijas, kad no mēslošanas ir jāizvairās
Ir brīži, kad jebkāda papildu barošana ir jāpārtrauc, lai glābtu augus no bojāejas. Ja uz lapām parādās dzelteni plankumi, bet paši stublāji kļūst mīksti un zaudē stingrību, laistīšana ar uzlējumu ir nekavējoties jāpārtrauc.
Tāpat dārza darbus ietekmē laikapstākļi. Ja laiks kļūst izteikti auksts un mitrs, mēslošana tikai palielina sēnīšu infekciju un pūšanas risku. Augsnes mikroorganismi spēj aktīvi darboties tikai siltumā, tāpēc aukstā zemē tie nepilda savas funkcijas.
Dārza paprika prasa īpašu piesardzību, jo šī kultūra nepacieš straujas temperatūras svārstības. Laistīšana ar aukstu ūdeni rada augam šoku, kā rezultātā paprika var nomest jau izveidojušos pumpurus un ziedus.
Laistīšanai izmanto tikai nostādinātu ūdeni, kura temperatūra atbilst apkārtējai videi un ir aptuveni 22 līdz 24 grādi pēc Celsija. Ja krūmi dārzā jau ir vizuāli lieli, ar bieziem stublājiem un milzīgām lapām, bet bez ziediem, organiskā mēslošana ir pilnībā jāizslēdz, lai stimulētu augļu veidošanos.