Lakstu puve ir viena no bīstamākajām sēnīšu slimībām, kas siltajā sezonā var nopietni sabojāt tomātu, paprikas, kartupeļu un baklažānu stādījumus. Šī infekcija attīstās ļoti strauji un spēj īsā laikā sabojāt lielāko daļu ražas, ja netiek veikti laicīgi aizsardzības pasākumi.
Slimības izplatību tieši ietekmē laika apstākļi, jo sēnīte vislabāk jūtas paaugstinātā mitrumā. Lai nosargātu dārzeņus, galvenā vērība jāvelta profilaksei un pareizai augu kopšanai vēl pirms pirmo simptomu parādīšanās.
Slimības pazīmes un labvēlīgie apstākļi
Lakstu puve parasti sākas nemanāmi, taču ir dažas raksturīgas pazīmes, kuras dārzniekam nevajadzētu palaist garām. Uz dārzeņu lapām un kātiem vispirms parādās nelieli, izplūduši brūni vai pelēcīgi plankumi. Mitrā laikā šo plankumu apakšpusē var pamanīt vieglu, baltganu pūku, kas liecina par sēnītes sporu veidošanos.
Ja slimību neaptur, plankumi ātri izplešas, lapas kļūst tumšas, nokalst un iet bojā. Drīz vien infekcija pāriet uz pašiem augļiem, uz kuriem izveidojas cieti, iegrimuši un tumši plankumi, padarot ražu pārtikai nederīgu.
Galvenais slimības uzliesmojumu veicinātājs ir meteoroloģiskie apstākļi. Ilgstošs lietus, bieza rīta rasa un krasas temperatūras svārstības starp dienu un nakti rada ideālu vidi sēnītes attīstībai. Šādos apstākļos mikroskopiskās sporas ļoti viegli pārvietojas ar vēja brāzmām vai ūdens pilieniem, nonākot uz kaimiņu augiem un inficējot jaunus stādījumus.
Profilaktiskie pasākumi dārzā
Lai sēnīte vispār nesāktu attīstīties, dārzā ir jāizveido vide, kas ir nelabvēlīga tās augšanai. Viens no svarīgākajiem noteikumiem ir pareizs stādīšanas attālums. Augus nedrīkst stādīt pārāk tuvu vienu otram.
Ja dobes ir pārbiezinātas, gaiss starp stādiem necirkulē, lapas pēc lietus vai rasas ilgstoši paliek mitras, un tas veicina sēnītes ieaugšanu augu audos. Tāpat ir būtiski regulāri izgriezt apakšējās lapas, kas pieskaras zemei, jo infekcija bieži sāk izplatīties tieši no augsnes virskārtas.
Pareiza laistīšanas tehnika arī spēlē lielu lomu. Ūdeni vajadzētu liet tikai tieši pie auga saknes, cenšoties nesamērcēt lapas un stumbru. Vislabāk to darīt rīta stundās, lai mitrums, kas nejauši nokļuvis uz auga, dienas gaitā nepaspētu izraisīt sēnīšu sporu dīgšanu.
Populārākie raksti šobrīd
Rīcība infekcijas parādīšanās gadījumā
Ja profilakse nav līdzējusi un uz kāda no augiem ir pamanītas pirmās lakstu puves pazīmes, jārīkojas nekavējoties. Visas skartās lapas, stublāji un augļi ir tūlīt pat jānogriež un jāiznīcina.
Tas palīdz mehāniski samazināt sporu skaitu dārzā un palēnina slimības tālāko izplatīšanos uz veselajiem kaimiņu stādiem. Ja kāds ceru krūms ir cietis ļoti smagi un ir redzams, ka infekcija pārņēmusi visu stumbru, visdrošāk ir šo augu pilnībā izraukt un aizvākt no dobes.
Slimos augus un to daļas nekādā gadījumā nedrīkst likt parastajā komposta kaudzē. Kompostēšanas procesā temperatūra bieži vien nav pietiekami augsta, lai iznīcinātu izturīgās sēnīšu sporas.
Rezultātā, nākamajā gadā izmantojot šādu kompostu dārza mēslošanai, infekcija tiks pašu rokām iznēsāta pa visu dārzu, izraisot jaunu slimības vilni. Bojātos augus vislabāk ir iznest ārpus dārza teritorijas vai likt atkritumu tvertnēs, kas paredzētas dārza atkritumiem.
Tautas metodes, piemēram, dažā sūkalas vai ķiploku izvilkumu šķīdumi, var kalpot kā papildu līdzeklis auga vispārējai stiprināšanai, taču spēcīga slimības uzliesmojuma laikā tie vieni paši nespēs pilnībā nosargāt ražu.
Sūkalu uzlējumus
Piena sūkalas uz lapām veido plānu, aizsargājošu kārtiņu, kas apgrūtina sēnīšu sporu piestiprināšanos un attīstību, savukārt spirts darbojas kā viegls, virspusējs dezinfekcijas līdzeklis.
Sastāvdaļas: 1 litrs piena sūkalas (var izmantot arī vājpienu), 9 litri ūdens un 10 līdz 15 pilieni parastā aptiekas 5% spirta šķīduma.
Pagatavošana: Spānī vai citā lielākā traukā ielej 9 litrus remdena ūdens. Tam pievieno 1 litru sūkalas un visu rūpīgi samaisa. Pašā noslēgumā šķidrumā iepilina spirtu un vēlreiz visu izmaisa, līdz šķīdums ir viendabīgs.
Lietošana: Iegūto maisījumu ielej smidzinātājā un rūpīgi apsmidzina dārzeņu lapas no abām pusēm. Apstrādi ieteicams veikt sausā un mākoņainā dienā vai arī vakarā pēc saulrieta, lai saules stari neapdedzinātu mitrās lapas.
Ķiploku izvilkuma pagatavošana
Ķiploki satur dabiskas fitoncīdu vielas, kurām piemīt antimikrobiālas īpašības, kas palīdz uzturēt augu dabisko izturību pret ārējās vides patogēniem.
Sastāvdaļas: 200 grami neattīrītu ķiploku (var izmantot gan daiviņas, gan augu dzinumus jeb "bultas") un 10 litri ūdens.
Pagatavošana: Ķiplokus rūpīgi sasmalcina, sablendē vai izspiež caur presi, lai maksimāli izdalītos sula. Sasmalcināto masu aplej ar 1 litru silta ūdens un atstāj slēgtā traukā ievilkties uz 24 stundām.
Pēc diennakts iegūto koncentrātu izkāš caur smalku sietu vai marli, lai biezumi vēlāk neaizsprostotu smidzinātāja sprauslu. Izkāsto šķidrumu atšķaida ar atlikušajiem 9 litriem ūdens.
Lietošana: Šķīdumu izmanto tūlīt pēc pagatavošanas, vienmērīgi apsmidzinot augus. Šādu profilaktisko apstrādi parasti atkārto reizi desmit dienās vai pēc ilgstoša lietus, kas šķīdumu no lapām var būt nomazgājis.