Gurķu audzēšanā mēdz gadīties situācija, kad augi izskatās vizuāli veselīgi, tiem ir lielas, zaļas lapas un kupli dzinumi, taču ražas nav. Ziedi un tikko pamanāmie augļu aizmetņi jeb olnīcas šādā periodā mēdz nobirt vai vienkārši pārstāt attīstīties.
Šī parādība parasti signalizē par konkrētām kļūdām augu kopšanā, kas saistītas ar nepareizu laistīšanu, barības vielu nesabalansētību vai nepiemērotiem augšanas apstākļiem. Gurķiem ir sekla sakņu sistēma, tāpēc tie uzreiz reaģē uz jebkurām vides izmaiņām un mitruma svārstībām augsnes virskārtā.
Mēslošanas kļūdas un barības vielu disbalanss
Viena no biežākajām problēmām ziedēšanas fāzē ir pārmērīga aizraušanās ar slāpekļa mēslojumu. Ja šo elementu turpina intensīvi lietot brīdī, kad augam jāsāk ražot, gurķi sāk "taukoties". Tas nozīmē, ka visa auga enerģija aiziet lapu, dzinumu un kuplas zaļās masas audzēšanā, bet ziedu un augļu veidošanās tiek novārtā.
Ziedēšanas un aizmetņu veidošanās periodā gurķiem ir pilnīgi citas vajadzības, kur primārā loma ir kālijam, fosforam un boram:
Kālijs nodrošina barības vielu kustību uz topošajiem augļiem, tieši ietekmējot to formu un garšas īpašības. Ja kālija trūkst, lapu malas var kļūt sausas, bet paši gurķi izaug deformēti.
Fosfors ir nepieciešams sakņu sistēmas uzturēšanai, lai tā spētu apgādāt visu lielo krūmu.
Bors tieši veicina veiksmīgu apputeksnēšanos un neļauj aizmetņiem nobirt agrīnā stadijā.
Dažreiz dārzos tiek izmantoti dažādi tautas līdzekļi, piemēram, rauga uzlējumi. Ir svarīgi saprast, ka raugs pats par sevi nav mēslojums un nesatur augam vajadzīgās minerālvielas.
Aktīvi darbojoties augsnē, rauga sēnītes patērē tur esošo kāliju un kalciju, tādējādi atņemot šos elementus gurķu saknēm. Jebkuri papildu līdzekļi jāizmanto pārdomāti, neaizvietojot pamata barošanu.
Laistīšanas režīms un temperatūras svārstības
Gurķi ir siltummīloši kultūraugi, tāpēc laistīšana ar aukstu ūdeni tieši no akas vai dziļurbuma nodara tiem būtisku kaitējumu. Auksts ūdens rada sakņu šoku. Tā rezultātā augs uz laiku zaudē spēju uzņemt barības vielas, pat ja augsne ir bagātīgi mēslota. Stress, ko izraisa krasas temperatūras maiņas, ir tiešs iemesls tam, kāpēc ziedi un jaunie aizmetņi nobirst.
Optimālais variants ir izmantot nostādinātu un saulē uzsilušu ūdeni, kura temperatūra ir aptuveni 20–25°C. Tam vajadzētu būt līdzīgā temperatūrā kā pašai augsnei.
Tikpat negatīvi gurķus ietekmē neregulāra laistīšana. Situācija, kad zeme brīžiem pilnībā izkalst un pēc tam tiek pārmērīgi pārpludināta, vājina sakņu sistēmu. Saknes nespēj vienmērīgi apgādāt virszemes daļu, kā dēļ augs sāk atbrīvoties no ziediem, lai saglabātu dzīvību. Laistīšanai jābūt regulārai, uzturot vienmērīgu un mērenu mitrumu.
Populārākie raksti šobrīd
Augu sabiezināšana un gaismas trūkums
Ja gurķi ir iestādīti pārāk tuvu cits citam vai netiek savlaicīgi veidoti, krūmi ātri aizaug un kļūst pārāk biezi. Šādos apstākļos lapas aizsedz gaismu, un stādījumos nenotiek dabiskā gaisa cirkulācija. Slikta ventilācija rada labvēlīgu vidi sēnīšu slimībām, kā arī traucē kukaiņiem piekļūt ziediem, lai tos apputeksnētu.
Lai augs lieki netērētu resursus, ir lietderīgi savlaicīgi veikt dzinumu sakopšanu. Apakšējo lapu un lieko sānu dzinumu noņemšana palīdz novirzīt visu auga spēku un uzņemtās barības vielas tieši uz galveno uzdevumu – augļu attīstību.
Sekmīgas ražas pamatā ir visu šo nosacījumu kopums. Nodrošinot vienmērīgu mitrumu, siltu ūdeni, labu gaismas piekļuvi un izvēloties mēslojumu, kurā ziedēšanas laikā nepārsniedz slāpekļa daudzumu, augs dabiski pāries no zaļumu audzēšanas uz ražas veidošanu.