Cilvēka spēja pieņemt lēmumus mainās atkarībā no diennakts laika, jo enerģijas līmenis un prāta asums dienas gaitā nav vienmērīgs. Pētījumi liecina, ka rīta stundas ir piemērotākais brīdis svarīgu jautājumu risināšanai, kad smadzenes vēl nav pārslogotas ar ikdienas sīkumiem.
Dienas laikā uzkrātais nogurums nemanāmi ietekmē spriedumu kvalitāti, palielinot kļūdu un sasteigtu soļu risku. Izprotot sava ķermeņa un prāta ritmus, ir iespējams labāk plānot dienu un izvairīties no kļūmīgām izvēlēm vakaros.
Prāta darbības ritms dienas garumā
Cilvēka fiziskā un garīgā enerģija sasniedz augstāko punktu drīz pēc pamošanās. Šajā laikā smadzenes ir atpūtušās un gatavas apstrādāt sarežģītu informāciju. Tomēr parasti jau kopš pirmajām nomoda minūtēm sākas nemanāms lēmumu pieņemšanas process.
Izvēle par to, ko vilkt mugurā, ko ēst brokastīs vai kādu maršrutu izvēlēties ceļam uz darbu, patērē kognitīvos resursus. Katrs šāds mikrolēmums prasa enerģiju, pat ja pašam cilvēkam tas šķiet pašsaprotami un automātiski.
Līdz pēcpusdienai un vakaram smadzenes jau ir patērējušas lielu daļu no savas dienas enerģijas rezerves. Šo stāvokli speciālisti mēdz dēvēt par lēmumu pieņemšanas nogurumu. Kad iestājas šī fāze, cilvēks sāk darboties mazāk efektīvi, biežāk izvēloties vienkāršākos vai ātrākos risinājumus, nevis tos, kas būtu visizdevīgākie ilgtermiņā.
Šo sakarību apstiprina arī praktiski novērojumi un pētījumi, kas veikti ar dažādu jomu pārstāvjiem. Piemēram, analizējot šaha spēlētāju partijas, secināts, ka precīzākie un stratēģiski pareizākie gājieni tiek veikti tieši dienas pirmajā pusē.
Turpretim spēles rādītāji pēcpusdienā un vakarā liecina por lielāku neuzmanību, sasteigtību un kļūdu skauta pieaugumu. Tas pierāda, ka pat pieredzējušu profesionāļu prāts zaudē asumu pēc ilgstošas slodzes.
Ideālais laiks svarīgu izvēļu izdarīšanai parasti ir aptuveni stundu pēc pamošanās. Šajā brīdī organisms jau ir pilnībā pamodies, un prāts vēl nav piesārņots ar dienas gaitā ienākošo informācijas plūsmu. Lai paātrinātu modrības iestāšanos, palīdz vienkāršas darbības, piemēram, īsa rīta pastaiga svaigā gaisā vai tase silta dzēriena.
Katram cilvēkam šis optimālais brīdis var nedaudz atšķirties, tāpēc ir lietderīgi nedēļas garumā pavērot savu pašsajūtu un fiksēt, kurā rīta stundā koncentrēšanās spējas ir visaugstākās.
Stratēģijas izvēles procesa atvieglošanai
Kad laiks lēmuma pieņemšanai ir izvēlēts, jautājumu var risināt efektīvāk, izmantojot noteiktas strukturētas metodes. Pirmā no tām ir variantu skauta samazināšana. Liels iespēju klāsts bieži vien rada apjukumu un rada papildu stresu.
Cilvēka prāts nespēj vienlaicīgi kvalitatīvi salīdzināt un apstrādāt vairāk par trim līdz piecām iespējām. Ja variantu ir vairāk, process kļūst apgrūtinošs un neefektīvs. Tāpēc sākotnēji ir vērts atmest mazāk aktuālos variantus, atstājot tikai dažus galvenos finālistus, kurus pēc tam izvērtēt detalizētāk.
Nākamais solis ir atlikto variantu salīdzināšana ar personīgajām pamatvērtībām un ilgtermiņa mērķiem. Skaidra izpratne par to, kas dzīvē ir svarīgākais, palīdz ātrāk atsijāt nederīgos risinājumus.
Izvēle, kas saskan ar personīgajiem principiem, parasti rada pārliecības sajūtu un nerada šaubas nākotnē. Ja lēmums tiek pieņemts, balstoties uz skaidriem kritērijiem, process prasa mazāk laika un rada mazāku garīgo piepūli.
Populārākie raksti šobrīd
Kad risinājumu labāk atlikt
Ir situācijas, kad pat pēc rūpīgas izvērtēšanas pareizo atbildi rast neizdodas. Šādos brīžos racionālākā rīcība ir procesa pārtraukšana un lēmuma atlikšana uz vēlāku laiku. Ja prāts ir nonācis strupceļā, turpmāka koncentrēšanās uz vienu un to pašu jautājumu tikai palielina nogurumu un stresu, bet nedod rezultātu.
Pārslēgšanās uz citām, pilnīgi nesaistītām ikdienas darbībām ļauj smadzenēm atpūsties. Kamēr cilvēks nodarbojas ar fizisku darbu, mājas uzkopšanu vai pastaigu, zemapziņa turpina apstrādāt saņemto informāciju fonā. Nereti tieši pēc šādas atpūtas, atgriežoties pie jautājuma nākamajā rītā ar svaigu redzējumu, pareizais risinājums kļūst acīmredzams un viegli pieņemams.