Jūnijs ir laiks, kad dārzā notiek svarīgas pārmaiņas sīpolu attīstībā. Šajā mēnesī augi pabeidz zaļās masas audzēšanu un sāk aktīvi veidot pašus sīpolus.
Tieši tagad dobēm ir nepieciešama regulāra uzraudzība, jo siltais laiks veicina gan kaitēkļu parādīšanos, gan dažādu sēnīšu slimību izplatību. Lai nodrošinātu labu ražu, ir svarīgi precīzi pielāgot papildmēslojumu un laikus veikt aizsardzības pasākumus.
Mēslojuma maiņa un piemērotas uzturvielas
Kad sīpoli ir izveidojuši spēcīgu stublāju un aptuveni septiņas vai astoņas zaļās lapas, to vajadzība pēc slāpekļa pilnībā beidzas. Ja šajā laikā turpina lietot slāpekli saturošu mēslojumu, augs visu enerģiju patērēs lielo lapu audzēšanai.
Rezultātā paši sīpoli paliks mazi, mīksti un nebūs piemēroti ilgstošai glabāšanai. Jūnijā galvenā uzmanība jāpievērš kālijam un fosforam, kas palīdz veidoties blīvām un lielām galviņām.
Viena no iespējām ir izmantot monokālija fosfātu, kas ļoti labi šķīst ūdenī un ko augi ātri uzņem caur sakņu sistēmu. Darba šķīdumu gatavo, izšķīdinot 15 gramus šīs vielas 10 litros ūdens.
Tāpat var izmantot kālija sulfāta un superfosfāta maisījumu, ņemot pa 15–20 gramiem no katra mēslojuma uz 10 litriem ūdens. Tā kā superfosfāts sliktāk šķīst vēsā ūdenī, to vispirms ieteicams izšķīdināt nelielā daudzumā karsta ūdens un tikai tad pievienot pārējam šķidrumam.
Kā dabisku alternatīvu var izmantot koksnes pelnus, kas ir pieejams fosfora un kālija avots. Vienu glāzi pelnu ieber 10 litros ūdens un ļauj maisījumam nostāvēties vismaz diennakti. Ar šo šķidrumu laista iepriekš samitrinātu augsni. Sausus pelnus var arī vienkārši izkaisīt starp augu rindām pirms plānotās laistīšanas vai lietus.
Sēnīšu slimību pazīmes un profilakse
Ilgstošs mitrums un lietus vasaras sākumā bieži kļūst par cēloni sēnīšu slimībām, starp kurām izplatītākās ir pelēkā puve un pūkainā miltrasa. Slimības risks ievērojami palielinās, ja stādījumi ir pārāk biezi un starp augiem nenotiek dabiska gaisa cirkulācija.
Pūkainā miltrasa parasti izpaužas kā bāli zaļgani vai dzelteni plankumi uz lapām, kas vēlāk kļūst brūni. Lapu apakšpusē var pamanīt pelēcīgu vai baltu pūkainu aplikumu, un laika gaitā skartās lapas nokalst, kas aptur visa auga attīstību.
Ja tiek pamanītas pirmās slimības pazīmes, dobes ir rūpīgi jāpārbauda un inficētie augi uzreiz jāizrok, lai tie neinficētu pārējos. Veselos sīpolus no šīm ligzdām var izmantot uzturā, bet bojātās daļas ir jālikvidē.
Populārākie raksti šobrīd
Aizsardzība pret dārza kaitēkļiem
Jūnijā sīpolu dobes var apdraudēt vairāki kaitēkļi, kuru kāpuri bojā augu pazemes un virszemes daļas. Šajā laikā aktīva ir sīpolu muša, kas dēj olas augsnē blakus augam vai lapu pamatnē. Izšķīlušies kāpuri iekļūst sīpola galviņā, kā dēļ tā sāk pūt, bet lapas kļūst dzeltenas un novīst.
Otrs izplatīts kaitēklis ir sīpolu smecernieks, kura vaboles un kāpuri izgrauž garus, gaišus tuneļus lapu iekšpusē, izraisot lapu galu izžūšanu. Karstā un sausā laikā var parādīties arī tripši – ļoti mazi kukaiņi, kas izsūc šūnu sulu, atstājot uz lapām sudrabainus plankumus.
Kaitēkļu ierobežošanai izmanto sistēmiskus līdzekļus, piemēram, Engio, kas spēj piekļūt kāpuriem augu audu iekšienē. Svarīgi ņemt vērā, ka pēc apstrādes ar šādiem līdzekļiem sīpolu zaļos lokus uzturā lietot nedrīkst.
Lai nodrošinātu labāku rezultātu, fungicīdu un insekticīdu var apvienot vienā darba šķīdumā, klāt pievienojot speciālu biolīmi Liposam. Tā palīdz aizsarglīdzekļiem labāk noturēties uz sīpolu lapu gludās un vaskotās virsmas.
Biolīmi vispirms atsevišķi izšķīdina glāzē ūdens, līdz izveidojas viendabīga masa bez kunkuļiem. Tad atsevišķi sagatavotos aizsardzības līdzekļus ielej kopējā ūdens spainī, pievieno sagatavoto līmes šķīdumu un visu rūpīgi samaisa. Dobes apsmidzina vakarā vai mākoņainā dienā, kad uz lapām nav rasas vai lietus pilienu, vienmērīgi noklājot visu lapu virsmu.