.jpg)
Vasarā daudzi istabas augu īpašnieki apsver iespēju pārvietot puķu podus uz balkona, terases vai dārzā. Svaigs gaiss un dabiskā gaisma var veicināt augu attīstību, taču ne visiem augiem šādas pārmaiņas ir piemērotas.
Dažas sugas dod priekšroku stabilam telpu mikroklimatam, savukārt citas ārā sāk augt griezdamies. Lai nekaitētu zaļajiem stādījumiem, ir lietderīgi iepriekš noskaidrot, kuras sugas vasaru labprātāk pavadīs dārzā un kuras labāk atstāt uz ierastās palodzes.
Praksē katram augam ir savas prasības pret gaismu, mitrumu un gaisa temperatūru. Nepārdomāta atrašanās vietas maiņa var izraisīt lapu apdegumus vai pat auga nīkuļošanu. Tāpēc veiksmīgai vasaras aprūpei ir nepieciešama vienkārša, bet precīza pieeja.
Augi, kuriem vasarā patīk atrasties ārā
Noteiktas istabas augu grupas ļoti labi reaģē uz pārvietošanu brīvā dabā, kur ir nodrošināta laba vēdināšana un pietiekams apgaismojums. Starp šādiem augiem ir pelargonijas, fuksijas, oleandri un dažādi citrusaugi. Āra apstākļos tie bieži vien sāk aktīvāk dzīt jaunus dzinumus un lapas.
Tāpat vasaras sezonu dārzā vai uz atvērta balkona labi pacieš hlorofīti, sparģeļi, lauru koki, mirtes un gandrīz visi kaktusi un sukulenti. Šiem augiem dabiskās diennakts temperatūras svārstības nāk par labu.
Tomēr pat saulmīļus nedrīkst uzreiz novietot tiešos saules staros. Pierašana pie jaunajiem apstākļiem ir jāveic pakāpeniski, pirmajās dienās paturot augus izkliedētā gaismā vai ēnā, lai pasargātu lapas no saules radītiem bojājumiem.
Populārākie raksti šobrīd
Sugas, kuras drošāk atstāt telpās
Vairāki populāri telpu augi ir ļoti jutīgi pret vēju, caurvēju un straujām temperatūras svārstībām, tāpēc tos pārvietot ārpus mājas nav ieteicams. Pie šīs grupas pieder spatifilas, antūrijas, diefenbahijas, aglaonēmas, marantas un kalatejas. Arī lielākā daļa orhideju vislabāk jūtas uz palodzes, kur ir pastāvīgs un kontrolējams mitruma līmenis.
Īpaši saudzīgi jāizturas pret kazuārijām jeb istabas vijolītēm. To pūkainās un maigās lapas ātri gūst apdegumus pat nelielā saulē, bet vēja brāzmas var viegli nolauzt trauslos ziedkātus. Tropu izcelsmes augi ir pieraduši pie nemainīgas vides, tādēļ istabas gaiss tiem ir vispiemērotākais visu gadu.
Īpaši noteikumi lielajiem lapu augiem
Monsteras, Benjamina fikusi un dracēnas prasa vidusceļu. Šos lielos dekoratīvos augus drīkst iznest uz terases vai balkona, taču tiem ir obligāti jāatrod vieta daļējā ēnā. Pusdienas saule šiem augiem ir par karstu un var neatgriezeniski sabojāt lielās, dekoratīvās lapas.
Papildus tam ir jāņem vērā vēja faktors. Ja balkons atrodas augšējos stāvos vai ir atvērts spēcīgām vēja brāzmām, šos augus labāk paturēt istabā pie atvērta loga. Caurvējš un pastāvīga lapu kustība rada augam stresu, kā rezultātā fikusi var sākt nomest lapas.
Praktiski padomi drošai pārvietošanai
Augu iznešanu brīvā dabā var sākt tikai tad, kad naktis ir kļuvušas stabili siltas un gaisa temperatūra vairs nenoslīd zem 12 līdz 15 grādiem pēc Celsija. Parasti šādi apstākļi iestājas vasaras sākumā. Sākumā podus iznes ārā tikai uz dažām stundām dienā un pēc tam atkal ienes telpās, pakāpeniski šo laiku pagarinot.
Tāpat ārā esošajiem augiem ir rūpīgāk jāseko līdzi mitruma līmenim augsnē. Vēja un saules ietekmē zeme podos izžūst daudz straujāk nekā istabā. Tas nozīmē, ka laistīšana būs vajadzīga biežāk, taču vienmēr pirms ūdens liešanas ir jāpārbauda augsnes mitrums ar pirkstu dažu centimetru dziļumā, lai nepieļautu sakņu sapūšanu.